Visā pasaulē atzīta kā savdabīgākā virtuve. Daudzi ēdieni ieceļojoši no Eiropas. Ķīnas virtuvē ēd visu, kas aug, skrien, peld, lido. Ķīnieši ar frančiem cīkstas par gastronomijas pasaules pārvaldīšanu, un viņu restorāni, tāpat kā īru krogi un Mc Donald’s, ir globalizācijas indikators. Ārpus Ķīnas, arī Latvijā, atrodamās ķīniešu ēstuves, tāpat kā amerikāņu ķēdes uzņēmuma produkcija gan jau ir pielāgots kosmopolītiskai gaumei. Īsto Ķīnas garšu uztvers lietpratēji.
Ķīniešiem ēdiens ir galvenais dzīvē. Viņu virtuve dalās izdzīvošanas un baudas virtuvē. Izdzīvošanas virtuvei pamatā ir zhushi- vitālo funkciju uzturēšanai nepieciešamā barība. Tie ir graudi: rīsi, kukurūza, prosa. Fushi- ir sekundārais ēdiens jeb piedevas- dārzeņi un gaļa, kas ir baudas virtuves pamatā. Ķīnieši ļoti lielu uzmanību pievērš izejvielu sagatavošanai. Lieto dažādus jūras produktus- krevetes, kalmārus, austeres, jūraskāpostus. Vairāk ēd cūkgaļu, mazāk jēra gaļu. Gaļas produktu apstrādei izmanto atklātu uguni. Daudzus ēdienus gatavo no vistām, pīlēm, pielietojot dažādas mērces. Pīļu olas mērcē-vispirms apviļā pelnos, kaļķos, tad sodas maisījumā, tad ierok zemē, tur 20-100 dienas. Rezultātā olas ir dzelteni zaļā krāsā, bet baltums brūnā krāsā. Padod arī aukstās uzkodas (bieži pūdētas). Liela nozīme dārzeņiem, rīsiem, jauniem bambusa dzimumiem. Populāri miltu ēdieni.
…
