ĶĪNAS APRAKSTS.
Ģeogrāfiskais raksturojums:
Galvas pilsēta Pekina. Ķīna ir trešā lielākā valsts pasaulē(9396960 km2) pēc Krievijas un Kanādas. Dzīvo vairāk nekā milijards cilvēku(1133682501). Ķīna aizņem apmēran 15% zemes un ir izvietojusies galvenokārt lielās Huanhe un Jandzi upju ielejā un sarkanīgajā Sičuanas ieplakā.
Ķīnas dienvidos ir tropiskie lietus meži, bet ziemeļos skarba un sausa stepe. Tik dažādi klimatiskie apstākļi sniedz ķīniešu virtuvei neiedomājami plašu pārtikas līdzekļu daudzveidību.
Ķīnā dzīvo 50 etnisko grupu, kuras neapšaubāmi palīdzējušas veidot šīs zemes kulinārijas tradīcijas.
Pēc atšķirīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, izmantotajām sastāvdaļām un termiskajām apstrādēm valsti var iedalīt 4 novados: Ziemeļos ar centru Pekina, Austrumos ar nozīmīgāko pilsētu Šanhaju, Dienvidaustrumos-centrs Sičuaņas province un Dienvidos ar Gunaņdžou.
Tautsaimniecība:
Divas trešdaļas Ķīnas iedzīvotāju dzīvo un strādā laukos. Galvenā laukssaimniecības kultūra ir rīss, lai gan plaši audzē arī tēju, kokvilnu, augļus un dārzeņus.
Rīsus stāda apludinātos rīsa laukos. Labā gadā var izaudzēt divas rīsa un vienu dārzeņu vai graudaugu ražu.
Valsts ziemeļos un austrumos, kur ir sausāks un kalnānāks, zemnieki audzē vienīgi graudaugus un kopj aitas un liellopus.
Ķīna katru auglīgo zemes gabaliņu izmanto laukssaimniecībā. Augus stāda gar ceļiem un dzelzceļiem. Starp viena veida augu rindām bieži stāda cita veida kultūras. Ķīna ir pirmajā vietā pasaulē daudzu kultūru audzēšanā. (Skatīt diagrammu.Procenti norāda Ķīnas daļu pasaules kopražā).
…
