Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
WSPA | 4 | |
Problēmas risināšana citās valstīs | 6 | |
WSPA metode | 8 | |
Anketu analīze | 10 | |
Secinājumi | 16 | |
Mans ieteikums | 17 | |
Tēzes | 18 | |
Izmantotā literatūra | 19 | |
Pielikums | 20 |
Bieži vien mēs, izejot no mājām, ieraugām kādu pavisam noplukušu kaķi vai suni. Ir gadījumi, kad kāds no noplukušajiem dzīvniekiem jums pieiet klāt lai no jums izlūgtos kaut ko ēdamu. Parasti cilvēki to neievēro, jo viņi tādām lietām nepievērš uzmanību. Ir arī cilvēki, kas pamana, ka pie viņa ir piegājis kāds noplucis un izsalcis kaķis vai suns, bet ,diemžēl, viņam tas noklīdušais dzīvnieciņš neinteresē un tas cilvēks vienkārši iet tālāk, vai arī kāds ļaunāks cilvēks tam kaķim vai sunim vēl iesper vai iemet ar kaut ko. Ļoti reti gadās, ka tas cilvēks, pie kura ir piegājis tāds dzīvnieks, iedod kaut ko ēdamu vai arī paglauda.
Šādas situācijas ir visā Latvijā un gandrīz arī visā pasaulē. Viena daļa cilvēku ir sadistiski pret klaiņojošajiem dzīvniekiem, bet otra daļa vienkārši baidās no tie dzīvniekiem, vai arī baidās kaut ko pasākt šo dzīvnieku labā. Ar šo problēmu sastopas gandrīz uz visiem pasaules kontinentiem, tikai atšķirība ir tāda, ka katra valsts mēģina pati ar savām metodēm tikt galā ar šo problēmu.
Bet kas pie tā visa ir vainīgs? Tie esam mēs paši, mēs pieradinājām šos dzīvniekus, un beigās viņus vienkārši pametām, tāpēc paši vien esam vainīgi pie tā, ka vispār ir radusies šāda problēma.
Aizkrauklē vēl nekas nav izdomāts kā cīnīties ar šo problēmu, un tāpēc Aizkrauklē ir tik ļoti daudz klaiņojošo kaķu, jo iedzīvotāji pamet savus dzīvnieciņus vienus pašus un tie klīzdami savairojas.
Es esmu izvēlējies tēmu “Klaiņojošie suņi un kaķi Aizkrauklē.” Es šo tēmu izvēlējos tāpēc, ka mani ir ieinteresējusi šī tēma un vēl tāpēc, ka man patīk suņi un kaķi. Es izvēlējos šo tēmu, lai vismaz mazliet pievērstu pilsētas domi un pašus iedzīvotājus, ka Aizkrauklē šāda problēma ir un ar to ir kaut kā jātiek skaidrībā, jo Aizkrauklē nekādi diži pasākumi nav veikti.
Daudzus gadus, kā daļa no organizācijas Pet Respect darba ar partnerdzīvniekiem, Pasaules Dzīvnieku Aizsardzības Organizācija (WSPA) ir spēlējusi vadošo lomu pastāvīgu un humānu bezpajumtes populācijas kontroles sistēmu attīstīšanā. WSPA darbs aizsākās 1992. gadā, kad Pasaules Veselības aizsardzības organizācija lūdza WSPA koordinēt tās trakumsērgas ekspertu komiteju. Komiteja noskaidroja, ka trakumsērgas gadījumu skaits pieaug, neskatoties uz centieniem kontrolēt šīs slimības izplatību. Galvenais iemesls šim pieaugumam bija pieaugošā, nekontrolējamā bezpajumtes dzīvnieku populācija. Komiteja publicēja atskaiti, kura parādīja, ka ķeršanas un nogalināšanas politika nedarbojas. WSPA, pamatojoties uz šo atskaiti, izstrādāja praktisku programmu, kas samazina bezpajumtes dzīvnieku populāciju humānā veidā.
WSPA darbs ir lielās bezpajumtes dzīvnieku populācijas cēloņu izpratne un šo cēloņu ierobežošana. Bezpajumtes dzīvnieku populācijas iemesli ir dažādi. Tomēr pamatā ir attiecību pārrāvums starp cilvēku un dzīvnieku. Tas ir novedis pie pārmērīgas dzīvnieku vairošanas un tad pamešanas, kas rada ciešanas dzīvniekiem, jo tiem ir jācīnās par barību un pajumti, un rada arī veselības draudus cilvēkiem.…
zinatniski petnieciskais darbs vajadzīgajā apjomā
- Klaiņojošie suņi un kaķi
- Olbaltumvielas
- Suns