Ievads
Klases audzinātājs skolā pilda ļoti svarīgas un atbildīgas funkcijas. Viņš organizē audzināšanas darbu klasē, ir skolēnu padomdevējs un apvieno skolotāju, kā arī vecāku un sabiedrības audzināšanas darba pūliņus.
Vairums skolotāju veic klases audzinātāja pienākumus, katru gadu audzinātāju saimi papildina jauni skolotāji. Daļai no tiem nav pietikamas pieredzes audzināšanas darba organizēšanā. Vislielākās grūtības rada audzināšanas darba visefektīvāko formu un metožu izvēle. Skolēnu audzināšanas vispārīgie uzdevumi ir skaidri un zināmi. Taču audzināšanas darba formas un metodes mainās atkarībā no konkrētiem apstākļiem klasē un skolā.
Skolas un klases mikrovidē katru dienu notiek daudzi notikumi un procesi. Tie ir ļoti dažādi un dažādi tiek risināti. Mūsdienu klases audzinātājam ir ļoti svarīgi apzināt to, ka skolēnu individuālās īpašības ir ļoti atšķirīgas. Skolēnu darba temps, zināšana apgūšanas ātrums un dziļums, motivācija mācīties, “ vieta” klases kolektīvā – visi šie faktori katram skolēnam ir ļoti atšķirīgi. Tāpēc klases audzinātājam ir jāpārzina tās klasvadības teorētiskās un praktiskās metodes, kuras efektīgi var palīdzēt klasvadībā. Pielietojot dažādas metodes skolotājs ir spējīgs veidot vienotas personības attīstību.
Klases audzinātajam darba gaitā ir jāsakaras ar dažādām situācijām: darbs ar dažāda attīstības līmeņa bērniem un ar dažādu vēlēšanos mācīties, audzēkņu individuālo īpatnību izpētīšana, darbs ar skolēniem, kuriem nav mācību motivācijas, darbs ar skolēniem, kuriem ir disciplīnas problēmas, grūtās pedagoģiskās un nestandarta situācijās. Tāpat, strādājot skolā, klases audzinātāja darbs tiek saistīts ar skolēnam apkārt esošiem cilvēkiem: ģimenes locekļiem, draugiem un sabiedrību kopumā. Izglītība un audzināšanā ļoti svarīgu lomu spēlē ģimene un vecāki.
Darba mērķi: izzināt klasvadības īpatnības dažādu klasvadības modeļu skatījumā un klases audzinātāja darba specifiku.
Petījuma objekts – audzināšanas process;
Pētījuma priekšmets – klases audzinātāja darbība;
Darba uzdevumi: klasvadības modeļu izzināšana, skolotāja kompetences audzināšanas darbā īstenošanā, un ar klases audzinātājiem intervijas veidošana.
Pētniecības metodes: literatūras analīze, intervija;
1. Humānas pedagoģijas mērķu, būtību un tendenču raksturojums
Humānistiskā domāšana radās Eiropā Renesanses laikā – 14.gadsimtā. Galvenās domas:
1. likumi, māksla un tradīcijas ir jāvērtē pēc to ietekmes uz cilvēku;
2. cilvēkiem ir jābūt brīviem, lai viņi paši varētu noteikt savu dzīvi. Šo sfēru nedrīkst kontrolēt valsts un baznīca.
Oficiāli humānistiskā psiholoģija parādījās 1960-os gados. Tā nostājās pret biheivioristiskām un psihoanalītiskām pieejām.
…
