Klāva Elsberga literārais portrets

„Elsbergs Klāvs, dzejnieks, tulkotājs, dzimis 1959. gada 3. janvārī Rīgā.
1977. gadā beidzis Rīgas 11. vidusskolu, 1982. gadā LVU Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļu. 1982.-1986.gada strādājis izdevniecībā „Liesma” par redaktoru, 1986.-1987.gada žurnālā „Avots” par nodaļas redaktoru, RS biedrs 1985.gadā.
Pirmā publikācija- dzejolis „Mācēšana” laikrakstā „Padomju Jaunatne” 1978. gada 26.martā. 1981.gadā izdots dzejoļu krājums „Pagaidīsim ausaino”, 1986.gadā „Bēdas uz nebēdu”, 1989.gadā „Velci, tēti” (sastādījusi dzīvesbiedre I. Auziņa). Elsberga dzejai raksturīga saasināta laika uztvere gan laikmeta, gan cilvēka mūža neatgriezeniskuma dramatismā un traģismā. Dvēseles jūtīgums nereti apslēpts ironiskā un pašironiskā pasaules redzējumā. Dzejas frāze ir trāpīga, tajā saliedējas dažādi valodas stili. Elsberga daiļradi bagātinājusi franču dzejas pieredze, un tajā turpināta 70. gados aizsāktā depoetizācijas tradīcija ( J.Rokpelnis, A.Neibarts). Vairāki Elsberga dzejoļi izmantoti par dziesmu tekstiem ( J.Kulakovs u.c.). Elsbergs tulkojis no franču, angļu, krievu valodas: G.Apolinēra „Gājiens” (1985), K.Vonnegūta romāns „Lopkautuve Nr.5”, „Lai dievs jūs svētī, mister Rouzvoter!”, „Čempionu brokastis” (visi 1987), I.Androņikova „Mūzikai” (1981). Publicēti arī daži Elsberga stāsti un tēlojumi.
1987.gada 5.februārī Elsbergs traģiski gājis bojā. 1987. nodibināta K.Elsberga prēmija par gada labāko debiju literatūrā. Uzstādīts piemiņas akmens Staicelē -1988. gadā.” [7;98]

…