Knuts Hamsuns, īstajā vārdā Knuta Pedersens, dzimis lauku drēbnieka ģimenē. Norvēģijas galējos ziemeļos. Lauku mājas netālu no Hamareijas ciematiņa, kur dzīvoja rakstnieka ģimene, sauca par Hamsuni, un šo māju nosaukumu viņš pieņēma par savu literāta vārdu un tā parakstīja savus pirmos darbus. Publicējot vienu no viņa avīžu rakstiem, no paraksta nejauši bija izkritis pēdējais burts. ,,Hamsuns” jaunajam rakstniekam iepatikās, un ar šo pseidonīmu Knuts Pedersens iegāja pasaules literatūrā.
Hamsuna bērnība bija trūcīga un smaga. Ģimene nespēja uzturēt visus bērnus un Knutu atdeva audzināt tēvocim, ļoti cietsirdīga un drūma rakstura cilvēkam. Knutam sākās sūras dienas. Tikai tēvoča smagās slimības dēļ pusaugu zēns tika vaļā no badošanās, pārmetumiem un sitieniem un devās pasaulē meklēt maizes kumosu un laimi. Viņš strādāja visdažādākās profesijās - bija gan pārdevēja palīgs, gan tirgonis klejotājs, gan lēnsmaņa palīgs un ceļu būves rēķinvedis. Knuts bija nopietns, apdāvināts jauneklis, pētīgi vēroja dzīvi un cilvēkus, kurus satika savos klejojumu gados pa dzimto zemi. Viņš kvēli alka pēc zinībām. Viņš bija gājis tikai ciemata skolā, kur iemācījies lasīt un rakstīt, visas citas zināšanas Hamsuns guva no grāmatām, lasīdams visu, kas gadījās pa rokai. Būtībā viņš bija un palika autodidakts. Ar to arī daļēji izskaidrojama viņa nepatika pret dažāda veida filozofisko teoretizēšanu. Kā daudzi autodidakti, viņš par vislabāko skolu uzskatīja pašu dzīvi.…
