Knuts Lesiņš ir rakstnieks un mūziķis. Beidzis Latvijas Konsevatorijas klavierklasi. Darbojies mūzikas pedagoģijā, bijis aktīvs mūzikas dzīves recenzets 30. gadu periodikā.
Tēvs Valdis Lesiņš 20.gadsimta sākumā bija visai pazīstams sabiedrībā ar savu romānu “Slima dvēsele” . Tas arī diemžel vai vienīgais viņa darbs, bet to savulaik plaši apspieda un pārrunāja. Dēlam tēvs ielika Knutu vārdā par godu savam elkam Knutam Hamsunam.
Ģimene ilgāku laiku dzīvojusi Krievijā tēva darba apstākļu dēļ ( viņš bija diplomēts mērnieks ), Knuts dzimis Pēterburgā. Atgriešanās Latvijā notiek 1920. gadā.
Knuts Lesiņš literārā dzīvē sevi pieteic 1929. gadā, kad žurnālā “Daugava” publicēta pirmā novele. Pirmā grāmata – noveles un stāsti – ar nosaukumu “Zīmes tumsā” iznāca 1938. gadā. “Sejas un problēmas latviešu mūzikā” – tēlainas apceres par latviešu mūzikā pazīstamām personībām, par dažiem mūzikas žanriem un to latvisko tradīciju – Knuts Lesiņš laida klajā 1939. gadā.
1944. gada rudenī rakstnieks dodas trimdā uz Vāciju, pēc tam 1950. gadā viņš izceļo uz ASV, kur dzīvo Mineāplē un nodarbojas ar mūzikas pedagoģiju. Trimdā publicētas novēļu un stāstu grāmatas “Atstari” (1946), “Lepnās sirdis” (1952), “Aklā iela” (1955), “Mūzības vīns” (1957) u. c. Savukārt 1943. gadā vēl Latvijā publicētajam romānam “Mīlestības zīmogs” trimdā pievienojas romāni “Janka muzikants” (1950) un “Pēdējās mājas” (1957) .…