Šo tematu es izvēlējos tāpēc, ka man ļoti gribējās uzzināt, kā ir dzīvojis Napoleons Bonaparte, kaut ko vairāk par viņa bērnību, vecākiem, arī par brāļiem un māsām. Gribēju uzzināt, kā tieši viņš kļuva par imperatoru. To visu es uzzināju pateicoties Jāņa Ozoliņa grāmatai „Napoleons Bonaparte” un dažām interneta adresēm, piemēram, www.history. com un www.vesture.lv.
Es uzzināju, ka viņš nācis no ļoti labas un turīgas ģimenes, taču viņa radi, māsas un brāļi bijuši ļoti nepateicīgi un nav novērtējuši Napoleona pūles un rūpes. Viņš ir bijis ļoti gudrs un vientuļš zēns. Viņam īstu draugu nekad nav bijis.
Man šis temats likās svarīgs tāpēc, ka es apbrīnoju Napoleona sasniegumus un neatlaidību.
Grāmata, ko es lasīju, bija ļoti interesanti uzrakstīta. Bija daudz kas interesants par viņa dzīvi un gaitām (es izlasīju visas 620 grāmatas lapas).
Ienaidnieku Napoleonam nekad nav trūcis un netrūkst arī šodien. Napoleona slavas zvaigzne uzleca pie Francijas debesīm tad, kad revolūcijas terora asiņu straumēs, šausmās un postā ikdienas gāja bojā simti un tūkstoši cilvēku un daudzu paaudžu darbā un sviedros sakrātās vērtības. Napoleons atzina, ka „revolūcija ir viens no vislielākajiem ļaunumiem,” kuri var nākt pār kādu tautu vai zemi, un ar noteiktību un viņam piemītošo neatlaidību ķērās pie revolūcijas haosa un tā ārdošo spēku savaldīšanas un sakārtošanas.
Senči - Napoleona Bonapartes senču ķēde jau sen bijusi saskatāma Itālijas pussalā. Tā tur bijusi redzama jau pirms vairāk kā 1000 gadiem, t. i. jau 923. gadā pēc Kristus dzimšanas. Napoleons par saviem senčiem ir daudz mazāk interesējies, nekā par visām citām lietām. Napoleona dzīve un darbi ir bijuši daudz ciešāk saistīti ar viņa dzimtu un tās locekļiem, nekā citi mūsu laikmeta cilvēki, un, jāsaka arī, daudz ciešāk, nekā Napoleons to bija iedomājies.…