Kognitīvo spēju atkarība no apkārtējiem apstākļiem

6. Kā attīstīt uzmanību?
Ar uzmanības palīdzību cilvēks aktīvi atlasa ierobežotu informācijas apjomu no milzīgā informācijas kopapjoma, ko iegūst no sajūtām, atmiņām un citiem kognitīvajiem procesiem (Sternberg, 1999). Uzmanība ietver kā apzinātos, tā arī neapzinātos procesus. Ja mēs pievērstu uzmanību visas informācijai, ko saņemam, tad drīz vien justos pārslogoti. Uzmanība dod iespēju saprātīgi izmantot mentālos resursus. Padarot vājākus vienus stimulus, mēs varam izcelt citus – tos, kas mūs īpaši interesē. Šis process palielina iespēju, ka varēsim ātri un precīzi apstrādāt informāciju un reaģēt uz mūs interesējošiem stimuliem.
Uzmanībai ir vairākas īpašības un funkcijas:
Signālu noteikšana un modrība. Tā ir iespēja indificēt mēs interesējošos stimulus. Modrība ir ļoti nepieciešama tādās profesijās kā, piemēram, miesassargs vai gaisa satiksmes kontrolieris.
Meklēšana. Tā ir noteikta stimula aktīva meklēšana. Piemēram, iznākot no lielveikala un nespējot atcerēties, kur novietojām automašīnu, mēs pārskatām apkārtni un pievēršam uzmanību noteiktām auto pazīmēm (krāsa, modelis u.c.).
Selektīvā uzmanība. Tā ir spēja pievērsties noteiktiem stimuliem un vienlaikus ignorēt citus. Selektīvā uzmanība palīdz strādāt iluzionistiem, bet saviesīgā pasākumā tā dod iespēju veltīt uzmanību saruna biedram, neņemot vērā pārejo cilvēku balsis. Tomēr selektīvā uzmanība ir relatīva.
Sadalītā uzmanība. Tā ir spēja koncetrēties uz diviem stimuliem vienlaikus. Piemēram, mēs spējam vienlaikus gatavot ēdienu un runāt pa telefonu. Cilvēki veiksmīgāk sadala uzmanību, ja uzdevumi ir dažādās modalitātēs- piemēram, ir viegli klausīties mūziku un raksīt, bet grūtāk – skatīties filmu un rakstīt. Tāpat grūti ir vienlaikus veikt divus verbālus uzdevumus, pat ja tie ir dažādās modalitātēs (Sternberg, 1999).
…