Ievads
Mēs izvēlējāmies šo tēmu tās aktualitātes dēļ. Mūsdienās dažādās tautsaimniecības jomās plaši izmanto dažādas plastmasas un kompozītus uz to bāzes. Tajos nereti papildviela vai armētāji tiek izmantoti dažādi neorganiskās dabas vai sintētiski materiāli (krīts, talks, oglekļa, poliēsteru šķiedras u.c.). Tomēr sintētiskos polimerus iegūst no fosiliem dabas resursiem (naftas, dabas gāzes), kuru resursi strauji izsīkst. Tādēļ ir jāatrod to aizvietotāji un viens no variantiem ir tos aizstāt ar dabas šķiedru kompozītiem, kurus mēs arī izpētījām mūsu darbā.
Mūsu darba mērķis bija noskaidrot, vai polimeru kompozīti ir spējīgi konkurēt ar koka materiāliem, kurus šodien izmanto ļoti plaši.
Darbs sastāv no trim nodaļām: Literatūras daļa, kurā īsumā aprakstīti mūsu pētāmie materiāli, metodiskā daļa, kurā aprakstītas pētījumu metodes un eksperimentālā daļa, kurā parādīti un izanalizēti mērījumu rezultāti.
Pētījuma metodes tika izvēlētas ar mērķi, lai pēc iespējas labāk varētu novērtēt polimēru kompozītu un koka materiālu kopējās īpašības, un pēc tam šos iegūtos rezultātus salīdzināt
Literatūras daļa
Koksne
Koksnes ķīmiskais sastāvs
Koksne un jebkura cita augu šķiedra ir sarežģīts daudzu ķīmisku savienojumu komplekss. Šo ķīmisko sastāvu izpētei ir liela teorētiska un praktiska nozīme – mēs iegūstam iespēju izsekot bioloģiskām izmaiņām augšanas procesā, kā arī trūdēšanas procesā. Zinot augu ķīmisko sastāvu mēs varam pareizi noteikt to pielietojumu dažādos tehnoloģiskos procesos.
Ir noskaidrots, ka dažādu sugu koksnes satur apmēram tās pašas vielas tikai dažādās proporcijās. Galvenās no viņām – celuloze, hemiceluloze un lignīns – veido šūnas sieniņu un sastāda no 90 – 95% no pilnīgi sausas koksnes svara. Pārējie 5 – 10% ir apvienojami ekstrakto vielu grupā, kuras var iegūt no dažādiem šķīdinātājiem (ūdens, organiskie šķīdinātāji) bez ievērojamām sastāva izmaiņām.
…
