Koksnes apstrādes rūpniecības procesu ekoloģizācija

Kopš 19. gadsimta beigām ražošanas industrijas apjoms pasaulē pieaug eksponenciāli, un līdz ar to tikpat strauji palielinās izmantojamo dabas resursu daudzums. Ja ņem vērā to apstākli, ka pašlaik tikai daži procenti (dažkārt 1 – 2%) no izejvielas pāriet galīgajā derīgajā produktā, tad kļūst skaidrs, ka atkritumu un vidi piesārņojošo vielu daudzums pieaug vēl straujāk. Cilvēce daudz vairāk ražo atkritumus, nevis derīgo produktu, un šī tendence pastiprinās. Tādas ekstensīvās saimniecības attīstības rezultātā cilvēce jau tuvojas stāvoklim, kad izdevumi dabas aizsardzības un piesārņojumu likvidēšanas pasākumiem sāks pārsniegt izdevumus pašas produkcijas ražošanai.
Tas norāda, ka nepieciešama principiāli jauna pieeja industrijas attīstībā. Pāreja no ekstensīvās attīstības uz intensīvo, pirmkārt, uz dabas, apkārtējās vides un līdz ar to cilvēka dzīves kvalitātes standartu saglabāšanu un paaugstināšanu.
Jāveido jaunas tehnoloģijas, jārekonstruē vecās tā, lai ražoto atkritumu un piesārņojumu daudzums samazinātos, palielinoties rūpniecības jaudai, lai iespējami mazāks būtu dabas resursu patēriņš, maksimāli tiktu reciklēti, atjaunoti, pārstrādāti atkritumi un paliekas, maksimāli tiktu rekuperēta enerģija un optimizēta tās izmantošana.
Katram tehnoloģijas veidam ir savas īpatnības, ir pilnīgi konkrēti tikai šai tehnoloģijai atbilstoši procesi un to ekoloģizācijas iespējas. Arī iedarbības uz vielām, to pārstrādes, pārveidošanas metodes un paņēmieni ir ļoti atšķirīgi, balstās uz dažādām fizikālām un fizikāli ķīmiskām īpašībām un parādībām.
Mežs un tā produkcija ir Latvijas tautsaimniecības nozīmīga komponente.…