Lai runātu par eksporta dinamiku un struktūru, uzskatu par vajadzīgu to definēt:
Produkcijas eksports – ir dotajā valstī ražotās produkcijas izvešana un realizācija ārzemēs, ka arī produkcijas realizācija iekšzemes izvešanai uz citām valstīm ar nosacījumu, ka šīs preces šķērsos robežu. Tiek iegūta ārzemju valūta. Eksporta dinamika – kā attīstās eksports, kādas tiek ievērotas tendences un kādi tendencēm ir tempi. Eksporta struktūra – tas ir eksporta sadalījums pa preču grupām, pa valstu grupām.
Galvenās preces kādas eksportē ir koksne un tās izstrādājumi, vieglās rūpniecības preces, lauksaimniecības un pārtikas produkti, ķīmiskās rūpniecības un plastmasas, transporta līdzekļu, metālapstrādes un mašīnbūves produkcija.
Eksportu ietekmē:
reālais iekšzemes kopprodukts ārzemēs. Ja tas patstāvīgi palielinās, tad ārzemnieki vairāk pērk importa preces un tas labvēlīgi ietekmē uzņēmumos ražoto preču eksportu.
Latvijas uzņēmumos ražoto preču un pakalpojumu cenas salīdzinājumā ar tāda paša izstrādājuma cenu ārvalstīs. Tā ir normāla patērētāja tirgus uzvedība, katrs, iegādādamies dažādas preces, centīsies maksimizēt ieguvumu uz katru izdoto naudas vienību. Cenas, protams, ir atkarīgas no ražošanas izmaksām.
Eksportpreču cenas ir atkarīgas no:
valūtas kursa. Jo augstāks būs lata kurss pret ārvalstu valūtām, jo augstāka cena būs mūsu valsts eksportprodukcijai;
eksportu ietekmē citi gan ekonomiski, gan institucionāla rakstura pasākumi (ierobežojumi un atvieglojumi, eksporta veicināšanas programmas).
Latvijas Republikas Valsts statistikas pārvalde eksporta kopapjomā ieskaita:
preces, kas izvestas realizēšanai ārvalstīs;
preces, kas izvestas pārstrādei ārvalstīs, uzņemoties saistības par atpakaļievešanu;
importētas preces, kas pēc pārstrādes izvestas uz ārvalstīm;
reeksports, t.i., patēriņam Latvijā importētās preces, kas izvestas atpakaļ uz ārzemēm;
uz ārvalstīm pārraidītā elektroenerģija un pārsūknētā dabas gāze.…