Piemēram, armijā šāds stils noteikti nebūs piemērots, jo tur nepieciešams autoratīvs vadības stils, jo tā nav vieta, kur kaujinieki dodas draudzēties. Vienības panākumi bieži vien balstās uz kaujinieku spēju izpildīt uzdevumus bez vilcināšanās un lieku jautājumu uzdošanas. Armija nebūs tā vieta, kur ir laiks ir laiks diskusijām un radošai domāšanai.
Uzņēmumā, kurā patreiz strādāju, vienam no vadītājiem piemīt koleģiālais vadības stils. No pieredzes varu teikt, ka no šāda vadības stila labāk vajadzētu izvairīties, jo lai gan tiek uzskatīts, ka šis stils veicina labu psiholoģisko klimatu uzņēmumā, kad rodas problēmas darba jautājumos, kurus padotie nespēj vienpersoniski atrisināt, vadītāja aizrādījumi vai pārmetumi ļoti negatīvi ietekmē padoto darbu un attieksmi pret to. Šāda vadītāja padotībā ir grūti strādāt un problēmas tiek ilgi risinātas. Labāk ieturēt distanci starp vadītāju un padotajiem, reizēm liekot padotajiem manīt, ka vadītājs redz kā padotie strādā un, ka to darbs tiek atzinīgi novērtēts un izsakot pateicību par to ieguldījumu mērķu sasniegšanā, tādējādi saglabājot savu autoritāti padoto acīs. Šādi izteikta uzmanība noteikti tiks vairāk novērtēta un būs vairāk motivējoša nekā “vienmēr draudzīgas attiecības” ar vadītāju. Lai izmantotu koleģiālo vadības stilu, vadītājiem patiešām ir labi jāpazīst cilvēki un jāprot ar viņiem komunicēt.
…