Pastāv viedoklis, ka Latvijas valsts nacionālajai tiesību sistēmai piemīt daži trūkumi, jo šī sistēma nav ideāla. Diemžēl tiesību sistēmas un likumdošanas trūkumi, robi tiesību normās, kaut kādas neskaidrības vai neprecizitātes utml. kļūst par iemeslu strīdiem, juridiskām kolīzijām un konfliktiem, kas būtu savlaicīgi jānovērš, jānoregulē un jāpārvar tiesas ceļā. Juridiskās kolīzijas un konflikti var radīt problēmas likumības un tiesiskās kārtības nodrošināšanā, kā arī izraisīt citas negatīvas sekas tiesiskajā un sociālajā sfērā. No tā izriet, ka šis temats ir ļoti interesants un svarīgs. Šajā darbā man tiks formulētas un detalizēti izpētītas kolīziju tiesību normas. Jautājumu un problēmu, kuras skar tādu jēdzienu kā kolīziju tiesību normas, loks ir visai plašs, tāpēc nav iespējams aplūkot visas: šī darba mērķis – izpētīt tikai dažas no tām. Pētot šīs problēmas nācās saskarties ar vairākām grūtībām, kuras palīdz pārvarēt zinātniskās metodes. Literatūras avotu latviešu valodā šajā tematā trūkuma dēļ biju spiests izmantot literatūras avotus krievu valodā, kuri attiecas vairāk uz Krievijas likumdošanu, tādējādi, lai varētu izdibināt galvenos principus un pielāgot tos Latvijas likumdošanai un tiesību sistēmai kopumā, tika izmantota abstrahēšana un analoģija. Informācijas atlases un apstrādāšanas, un kolīziju tiesību normu izpētes procesā tika izmantotas analīzes un sintēzes, kā arī salīdzināšanas metodes.
Patlaban juridisko pretrunu problēma ir saasinājusies, no tā izriet, ka jautājums par kolīziju tiesību normām ir aktuāls. Šis kritērijs kļuva par vēl vienu iemeslu izvēlēties tieši šo tematu.
Kolīziju tiesības - tas ir juridisks jēdziens, tāpēc tas saistīts ar virkni juridisku terminu, kuru pielietošana vienkārši nepieciešama, lai informāciju nodotu tālāk un izklāstītu pēc iespējas precīzāk, tāpēc uzskatu par mērķtiecīgu un nepieciešamu dažus no tiem formulēt.
Kolīzija1 (no latīņu collision – sadursme)- pretspēku, tieksmju, interešu, uzskatu sadursme. Juridiskā ziņā ar to domāta nesaskaņa atsevišķos vienas valsts likumos vai pretrunas dažādu valstu likumos, tiesas lēmumos. Šā jēdziena juridiskā jēga izrādās ierobežota, jo tā neaprobežojas tikai ar ārvalstu tiesisko normu sadursmi. Pretrunas rodas visus tiesību sistēmu starpā un to iekšienē. Turklāt juridiska rakstura nevienprātība var izpausties ne tikai tiesību normās, bet arī tiesību uzskatos, tiesību izpratnē, tiesību pozīcijās un juridiskajās darbībās (bezdarbībā).…
