Kolumbija (Colombia), Kolumbijas Republika (Republica de Colombia) – valsts D-Amerikas ziemeļrietumos. Robežojas ar Venecuēlu, Brāziliju, Peru, Ekvadoru, Panamu; rietumos- Klusais okeāns (tājā Kolumbijai pieder Marpelo sala), ziemeļos- Karību jūra (Sandresas un providensijas salas).(Skat. Kolumbijas karti).
Ģeogrāfiskais raksturojums
Rietumu daļā paceļas ziemeļrietumu Andu grēdas, starp kuram ir Magdalenas zemiene un Kaukas-Patijas ieplaka. Austrumkoldiljeru veido 3000-3900 m augsti, nolīdzināti masīvi (izņemot Kokuja masīvu, kurā ir 5493 m augstais Ritakuvas kalns). Uz Ziemeļiem atzarojas Perihas grēdas. (3750 m), uz Rietumiem no tās Ziemeļu gala paceļas izolētais Santamartas masīvs ar Kolumbijas augstāko virsotni- Kristobala Kolona kalns (5800 m). Centrālā Kordiljerā daudz aprimušu un darbīgu vulkānu (Uila 5750 m, Ruiss 5400 m). Rietumkordiljera šaura, augstākā virsotne Truhiljo kalns 4250 m. Ziemeļrietumos gar Kluso okeānu stiepjas Krasta Koldiljeras (Baudo grēda, augsttums līdz 1810 m). Uz Austrumiem no Andiem Gvajānas plakankalnes Rietumu daļa (Pardaosas plato 910 m), kā arī daļa Amazones un Orinoko zemienes.
Derīgie izrakteņi
Kolumbijā iegūst naftu (Magdalenas ielejā, Putumajo baseinā, Marakaibo ezera baseinā; krājumi 130 mld kub. m)., ogles (Kali, Sogamoso, Bogotas apkaimē, Gvahiras pussalā; krājumi 40 mld t), dzelzs rūdu (Pasa del Rio atradnē), smaragdus (Muso, Čivoras atradnē; 90% pasaules ieguves), arī platīnu, zeltu, sudraba, dzīvsudraba, urāna, svina, mangana, vara, cinka, niķeļa rūdu, sēru, vārāmo sāli, laukšpatu, azbestu, fosfātus.
Smaragdi.Daudzi eksperti Kolumbijas smaragdus atzinuši par skaistākajiem pasaulē. Agrīnās civilizācijas, kas dzīvoja šajā apgabalā, ir darinājušas brīnišķīgus izstrādājumus no zelta un smaragdiem. Mūsdienās Kolumbijā iegūst vairāk nekā pusi no pasaules smaragdiem.
Klimats
Dienvidu daļā ekvatoriāls klimats, ziemeļu- subekvatoriāls. Mēneša vidēja temperatūra zemienēs 23-30 C, kalnos 1000-2000 m virs jūras līmeņa 17-22 , 2000-3000 m virs jūras līmeņa 13-16 , virs 4000 m <7 . Nokrišņi Amazones zemenē līdz 4000mm gadā, Klusa okeāna piekrastes zemienē un kalnu nogāzēs līdz 10000 mm. Ziemeļaustrumu daļā sausuma periodi (nokrišņi 200 mm). …
