Jebkuras valsts ekonomiskās attīstības un tās iedzīvotāju labklājības rādītājs ir attīstīta finanšu sistēma. Bez stabilas finanšu sistēmas ne valsts, ne privātstruktūras nespēj efektīvi un veiksmīgi darboties, bet veiksmīgu finanšu pamats ir attīstīta un stabila banku sistēma.1
Bankām ikvienas valsts ekonomikā ir īpaša nozīme. Tā ir vispāratzīta patiesība, un tāpēc arī praktiski visās attīstītajās valstīs banku sfēras kontrolei un regulēšanai tiek pievērsta sevišķa uzmanība. Galvenais mērķis ir nodrošināt normālu ekonomisko apriti un izvairīties no banku bankrotiem.
Latvijā lielākās komercbankas cenšas iekarot pēc iespējas lielāku tirgus daļu. Lai piesaistītu klientus, blakus jau sen pazīstamajiem finanšu pakalpojumiem - noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanai, kreditēšanai, skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšanai, bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izlaišanai un apkalpošanai, bankas tirgū piedāvā arī sarežģītākus produktus – tirdzniecību savā vai klienta vārdā ar naudas tirgus instrumentiem, valūtu, finanšu līgumiem, vērtspapīriem, veic uzticības operācijas, vērtspapīru glabāšanu un pārvaldīšanu, piedalās akciju emisijā un ar to saistīto pakalpojumu sniegšanā, veic starpniecības pakalpojumus naudas instrumentu tirgū.
Ierobežojot finanšu resursu plūsmu, protams, var samazināt inflāciju, bet tad samazināsies arī valsts attīstība. Latvijā cenas vēl joprojām ir zemākas nekā vidēji Eiropas Savienībā.
Lai gan Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas arvien ir labas, ir skaidrs, ka tik strauji izaugsmes tempi nevar turpināties ilgstoši, tāpēc jāveido uzkrājumi, lai samazinātu riskus, ja ekonomikas attīstība palēninās pārāk strauji. Tēriņu atlikšana uz vēlāku laiku ļautu samazināt lielo tērēšanas prieku, kas tagad pārņēmis Latviju, un tas dotu labumu visai tautsaimniecībai kopumā.…