„Katrai valstij ir sava unikālā vēsturiskā attīstība, kas veidojas saskaņā ar tās tradīcijām. Tajā pašā laikā visas valstis darbojas starptautiskā arēnā, veicot tirdzniecību un investīciju darījumus. Kapitāls pārplūst no vienas nozares citā, no vienas valsts citās valstīs - notiek nepārtraukta mijiedarbība. Lai būtu iespējams darboties pasaules tirgū, ir nepieciešama kopēja nauda vai arī citi materiāli labumi, kurus atzītu pārējās valstīs. Visvienkāršāk būtu, ja būtu pasaules naudas vienības, kuras atzītu visā pasaulē.
Tomēr, katra valsts grib būt neatkarīga un dzīvot saskaņā ar savām tradīcijām, cilvēki grib turēt rokās naudu, ko rokās turēja viņu vecmāmiņas un vectētiņi un ko turēs rokās viņu pēcnācēji. Protams, ir pastāvējuši un joprojām pastāv zināmi izņēmumi. Pēc Pirmā Pasaules kara bija ASV dolāra, sterliņu mārciņas un Francijas franka bloki, mūsdienās kā piemēru var minēt EMS. Tas nozīmē, ka cilvēki norēķinos izmanto dažādu valstu naudas vienības, bet eksistē starptautiskās sistēmas, kas nosaka norēķinu veikšanas kārtību [1,8]”.
Pēc PSRS sabrukuma Latvijā, sāka strauji attīstīties privātais sektors. Daudzi, ar komerciālu noslieci apveltīti cilvēki, sāka dibināt individuālos uzņēmumus, akciju sabiedrības, paju sabiedrības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, - cilvēki sāka nodarboties ar privāto biznesu. Sāka paplašināties ekonomiskie sakari ar ārvalstīm un radās saskarsme ar ārzemju valūtām. Līdz ar citiem uzņēmumiem un firmām tika dibinātas daudzas bankas. Banku sektors attīstījās ļoti strauji, kas radīja konkurenci banku starpā. Sākumā bankas piedāvāja klientiem ne visai plašu pakalpojumu klāstu - depozītu pieņemšana, kredītu izsniegšana (kuri tolaik bija ļoti dārgi, jo kā bieds pastāvēja hiperinflācijas draudi), pārvedumi uz un no ārzemēm, vērtību glabāšana banku seifos. Pastiprinoties konkurencei, parādījās objektīva nepieciešamība bankām paplašināt savu sniegto pakalpojumu klāstu. Pie kam, šie pakalpojumi bija jāorientē jau uz jaunām klientu prasībām, kuras radās attīstoties sakariem starp Latvijas un ārvalstu uzņēmējiem. Viena no šādām jaunām nepieciešamībām bija dažādu valstu valūtu konvertācija latos un otrādi. Lai varētu sniegt klientiem pakalpojumus, kas saistīti ar valūtu konvertācijām, un līdz ar to pievilināt jaunus klientus, bankām vajadzēja sākt veikt valūtas operācijas. Valūtas operācijas ir vistiešākajā veidā saistītas ar valūtu tirgiem.
Sekmīgai tautsaimniecības attīstībai, kā to ir pierādījusi attīstītu Rietumvalstu prakse, ir nepieciešama valūtas, naudas, kapitāla, vērtspapīru un citu tirgu attīstība. Bankas attīstītās valstīs ļoti aktīvi piedalās visos iepriekšminētos tirgos ne vien ar savu pieredzi, sniedzot konsultācijas klientiem, bet arī veicot spekulatīvus darījumus. Zināšanu un pieredzes trūkums šajā jomā ātri var novest pie lieliem zaudējumiem un pat bankas maksātnespējas. Tātad, viens no priekšnoteikumiem, lai varētu aktīvi darboties šajos tirgos, ir augsti kvalificēti darbinieki, kuri ir spējīgi uzņemties lielu atbildību. Lielākajā daļā gadījumu tieši no šiem cilvēkiem ir atkarīgs vai banka iegūs peļņu no valūtas darījumiem, vai cietīs zaudējumus.…
