Secinājumi
Nodibināt savu uzņēmumu nekad nav par vēlu. Nav jābūt par jaunu, lai nodobināt savu uzņēmumu, nav jābūt vīrietim, lai vadītu uzņēmumu. Vienīgi, kas ir nepieciešams, tas ir zināt visus likumus, kas ietver uzņēmējdarbība jeb komercdarbība.
2002.gada 1.janvārī spēkā stājās Komerclikums, kurš samazināja likumā noteiktās uzņēmumu formas.
Komerclikums paredz šādas uzņēmējdarbības formas jeb komersanta veidus:
• individuālais komersants (fiziska persona, kura ierakstīta komercreģistrā kā individuālais komersants),
• personālsabiedrība (pilnsabiedrība un komandītsabiedrība) un
• kapitālsabiedrība (sabiedrība ar ierobežot atbildību un akciju sabiedrība).
Izvēloties komersanta veidu, personai vispirms vajadzētu tikt skaidrībā, kāds komersanta veids tai būtu vispiemērotākais no juridiskā un saimnieciskā viedokļa. Piemēram, ja jums ir nodoms dibināt banku, tad tā obligāti ir jādibina akciju sabiedrības formā. Bet, ja jūs vēlaties nodarboties ar apavu labošanu, tad akciju sabiedrību dibināt nebūtu prātīgi, jo akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, ar minimālo pamatkapitāla lielumu 25 000 latu un vairāku pakāpju pārvaldes struktūru, kura vairāk piemērota lielu investīciju piesaistīšanai. Šādā gadījumā fiziskajai personai vienkāršāk un lētāk pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu.
Apkopojot un izanalizējot rezultātus, kuras mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret uzņēmējdarbības uzsākšanu un pašnodarbinātību var secināt sekojošo:
Nospiedošs vairākums – gandrīz trīs piektdaļas no aptaujātajiem ir darba ņēmēji, un tikai nepilni 8% ir uzņēmēji vai pašnodarbinātie. Skaidrojot savu pašreizējo statusu darba tirgū, aptaujātie lielākoties redz savu stāvokli kā stabilu un vairāk situācijas (nevis kā savas rīcības vai izvēļu) noteiktu.
Latvijas iedzīvotāji nākotnē raugās visai optimistiski, cerot uz sava stāvokļa uzlabošanos. Vienlaikus sava stāvokļa uzlabošanos tomēr saista ar ārējās vides apstākļu maiņu. Tas, ko viņi atzīst, ka vislabāko pašu veikto stāvokļa uzlabošanas veidu, ir mācīšanās, kuras izdevumus gatavi segt tikai puse no zinātkārajiem. Vislielākā gatavība investēt nākotnē vērojama uzņēmēju un pašnodarbināto vidū. Vairāk kā ceturtā daļa no aptaujātajiem nākotnes uzlabošanai nav gatavi darīt neko. Visvairāk fondu un valsts atbalstu gatavi meklēt pašnodarbinātie.
Vislielāko drošības sajūtu par to, ka viņu stāvoklis nākotnē nepasliktināsies, pauž turīgāki, jaunāki, augstāk izglītoti un darba devēji-uzņēmēji, kā arī Zemgalē un Rīgas rajonā dzīvojošie. Visnedrošākie par nākotni ir vecāki cilvēki, nabadzīgāki, bezdarbnieki un mājsaimnieces, kā arī Latgales iedzīvotāji. Savu dzīvi nākotnē plāno tikai divas piektdaļas Latvijas iedzīvotāju, un pat tie, kas plāno, izmanto īsa un vidēja perioda mērauklu – pārsvarā divi līdz pieci gadi. Visvairāk savu dzīvi plāno pašnodarbinātie un uzņēmēji.
…
