2. Komerc darbības raksturojums.
Komerclikums komercdarbību raksturo, kā atklātu saimniecisku darbību, kura savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.
Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. Likumā ir noteikts, ka atsevišķu veidu saimniecisko darbību drīkst veikt tikai komersants. Ar likumu ir piešķirts komersanta statuss arī citām personām.
Komercdarbību regulē Satversme, Komerclikums, Civillikums un citi
likumi, kā arī Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas. Komercdarbībai Civillikuma noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl komerclikumā vai citos komercdarbību regulējošos likumos nav noteikts citādi. Likuma noteikumi attiecināmi uz personām, kuras nav komersanti, vai uz saimniecisko darbību, kas nav komercdarbība, ja šis likums vai cits likums to īpaši paredz. Likuma noteikumi nav attiecināmi uz lauksaimniecisko ražošanu un citu aroddarbību, kuru veic fiziskā persona un regulē citi likumi, ja persona, kas to veic, nav ierakstīta komercreģistrā kā individuālais komersants.
Ja komersants ir ierakstīts komercreģistrā, nav pieļaujama ieruna par to, ka saimnieciskā darbība, kas veikta, izmantojot komercreģistrā ierakstīto firmu, nav komercdarbība.
2.1 Komercdarbības ierobežojumi.
Komercdarbības ierobežojumus drīkst noteikt tikai ar likumu vai pamatojoties uz likumu. Komersantam ir tiesības brīvi izvēlēties komercdarbības veidus, kas nav aizliegti ar likumu. Likumā var būt noteikta atsevišķu veidu komercdarbība, kuras veikšanai nepieciešama atļauja (licence) vai arī kuru drīkst veikt noteikta veida komersanti. Publisko tiesību noteikumi, kas aizliedz veikt noteikta veida komercdarbību vai arī paredz zināmus priekšnoteikumus šāda veida komercdarbības veikšanai, neietekmē šā likuma noteikumu piemērošanu.
…