Komerclikums un uzņēmējdarbības formas Latvijā

Jau trīsdesmitajos gados, izstrādājot un pieņemot Civillikumu, Latvijas tiesību sistēma tika balstīta uz tā saucamo duālisma principu attiecībās starp civiltiesībām un komerctiesībām. Bija paredzēts izstrādāt un pieņemt arī Komerclikumu jeb, kā to toreiz dēvēja, Tirdzniecības likumu, taču tas netika izdarīts. Civillikumā pat tika ietvertas norādes uz Tirdzniecības likumiem.
2002. gada 1. janvārī stājās spēkā Komerclikums ar ko saistāma fundamentāla uzņēmējdarbības vides reforma, jo līdz ar likuma "Par uzņēmējdarbību" aizstāšanu tajā sistematizēti vienkopus dažādi uzņēmējdarbību reglamentējoši jautājumi. Līdz ar Komerclikuma stāšanos spēkā uzņēmējdarbības formu skaits ir ievērojami samazināts. Komerclikums arī nodrošina komercsabiedrību reorganizācijas detalizētu tiesisko regulējumu, kā arī trešo personu aizsardzību.
Tā kā par Komerclikumu var runāt jau laikā, kad tas ir pieņemts, ir ļoti interesanti pētīt tā tapšanas vēsturi, kā arī uzbūvi, jo zināms, ka daudzi likumi, kuri līdz Komerclikuma pieņemšanai bija pastāvējuši atsevišķi, bieži vien esot arī pretrunīgi, tagad ir apvienoti vienotā likumā, kurš reglamentē uzņēmējdarbības vidi Latvijā.
Līdz ar to, šī kursa darba mērķis ir iegūt detalizētu informāciju gan par pašu Komerclikumu, gan arī par uzņēmējdarbības vidi, kuru nosaka un regulē Komerclikums, kā arī, ņemot vētrā, ka, pieņemot jauno Komerclikumu, ir samazinātas uzņēmējdarbības formas Latvijā, arī izprast to būtību.

…