Komunikācijas aspekti saskarsmē

Secinājumi
Lai kļūtu par karavīru personai ir jābūt ne tikai ar labu veselību, bet arī augstu morālo stāju un pašdisciplīnu. Šos faktus ņem vērā, kad veido nākamo iesaukumu Nacionālajos Bruņotajos Spēkos. Karavīrs veic dažādas medicīniska rakstura pārbaudes, lai pārbaudītu to, ka viņš fiziski būs spējīgs veikt sev uzticētos pienākumus. Kā arī tiek veikti dažādi testi, kuros pārbauda karavīra morālo stāju, vēlmi dienēt un zināšanu līmeni. Līdz ar to secinu, ka par karavīru nevar kļūt ikviens interesents. Ir jābūt lielai vēlmei un pašdisciplīnai.
Sākotnēji tuvākie tiešie priekšnieki neiesaistās tuvas attiecībās ar saviem padotajiem, jo tie cenšas savos padotajos celta pašdisciplīnu un morālo stāju. Komandieris pēc saviem ieskatiem ieaudzina tās īpašības, kuras viņš uzskata par svarīgākajām militārajā dienestā. Attiecībās starp padoto un komandieri tiek ieturēta vertikāla saskarsme, kur komandieris ir pieredzējušāks, zinošāks. Sākotnēji komandieri pārbauda savus padotos, uzliekot tiem dažādas grūtības uzdevumus, ar mērķi iepazīt tos, uzzināt par viņu stiprajām un vājajām rakstura īpašībām. Pēc tam komandieri attiecības ar padotajiem mēģina viņus morāli salauzt ar mērķi pārbaudīt viņu disciplīnu un piemērotību dienestam. Līdz ar to secinu ka attiecības starp komandieri un padoto sākotnēji ir diskrētas un komandieris ietur distanci starp padoto, ar mērķi gan pārbaudīt savu padoto piemērotību dienestam, gan fiziskās un rakstura īpašības. Bieži kareivju sastāvs nespēj pārvarēt šo barjeru, jo tiek radīta ilūzija, kurā viņi uzskata ka komandieru mērķis ir viņus morāli un fiziski pazemot.
…