Komunikācijas nozīme personāla vadībā

Cilvēka savstarpējās attiecības ir ļoti plašs jēdziens, kas ietver sevī ļoti daudz saskarsmes formas, kuras iedalās divās lielākās grupās. Tās ir verbālā un neverbālā saskarsme. Gan verbālā, gan neverbālā valoda notiek kontakts ar pirmās signālu sistēmas palīdzību, kas darbojas cits uz cita sajūtām- redzi, dzirdi, tausti, ožu vai garšu, skatīt 3. Pielikumā „Komunikācijas veidi”
7 % informācijas tiek nodoti verbāli ;
38 % informācijas tiek ar balss intonāciju ;
55 % informācijas tiek ar skaļumu , žestiem, mīmiku.
Verbālā komunikācija
Ar verbālo komunikāciju var saprast, kā indivīdu kontaktēšanos ar runas, valodas palīdzību. Psiholoģijā terminu “runa” saprot kā valodas subjektīvo izpausmi.
Nekad nevar būt pārliecinātam, ka partneris vai darbinieks izteikto domu uztvers tieši tā, kā to esam domājuši. Katram cilvēkam ir uztveres īpašības, kura pamatā ir pieredze, izpratne par vārda nozīmi, ka citi mūsu teikto interpretēs tāpat, kā mēs. Dažkārt tā notiek, bet dažreiz arī ne. Var pārliecināties, ka rakstīta tekstā vārdiem ir tikai viena dimensija, bet runātā tekstā īpaši, ja to pavada noteikti žesti vai ķermeņa poza, tas iegūst papildus dimensijas.
Neverbālā komunikācija
Ar neverbālo komunikāciju var saprast žestus, mīmiku, pantomīmu, u.c. pieņemtos simbolus, kas vairumā gadījumu ir sastopami un apzīmē noteiktu informāciju, tomēr katram valstīm šie simboli mēdz būt atšķirīgi. Taču neverbālā komunikācijas avots var būt ne vien pieredze, kas gūta noteiktas kultūras ietvaros vai starpkultūru kontaktos, bet arī neuroloģiska programma- iedzimtas neverbālās reakcijas uz noteiktiem kairinājumiem.…