Konflikti, kas radušies organizācijas iekšienē ilgu laiku tika uzskatīti par negatīvām parādībām. piemēram, viens no pirmajiem administratīvās skolas mērķiem bija likvidēt priekšnoteikumus, kuri sekmē konfliktu rašanos. Mūsdienu vadības teorētiķi atzīst, ka pilnīgs konfliktu trūkums organizācijas iekšienē ir ne tikai neiespējams notikums, bet arī nevēlams. Vēl jo vairāk, lai arī organizācijai ir vajadzīga visu darbības veidu harmoniska integrācija, tā nevar palikt apmierināta ar esošo stāvokli. Tieši pretēji, vadībai ir jāizrāda aktivitāte, jāplāno jauninājumi un attiecīgi jāreaģē uz izmaiņām iekšējā vidē.
Konflikts ir pretēju interešu, uzskatu, tieksmju sadursme, saskaņas trūkums starp divām vai vairākām pusēm, kuras var būt konkrētas personas vai grupas.
Konflikti cilvēku dzīvē sastopami vienmēr. Katra puse dara visu, lai tiktu pieņemts tās viedoklis vai mērķi, un traucē pretējai pusei darīt to pašu. Konfliktu iemesli ir dažādi, taču tiem ir arī kopīgas īpašības - izjaukt pastāvošo kārtību, meklēt jaunus patiesības kritērijus, izvirzīt jaunas savstarpējo attiecību normas un pieprasīt to atzīšanu un kanonizēšanu. Jebkura konflikta pamatā ir situācija, kas ietver pušu pretrunīgas pozīcijas kādā jautājumā, pretējus mērķus vai līdzekļus to sasniegšanai konkrētajos apstākļos vai oponentu interešu un vēlmju nesakritība. Tādēļ šāda situācija jau ietver iespējamā konflikta subjektus un tā objektu. Tomēr, lai konflikts attīstītos, ir nepieciešams incidents,kurā viena no pusēm izraisa darbību, aizskarot pretējās puses intereses. Ja pretējā puse rīkojas līdzīgi, tad potenciāla konfliktsituācija var izvērsties par aktuālu konfliktsituāciju, kura tālāk var attīstīties kā tiešs konstruktīvs, stabilizējošs vai nekonstruktīvs konflikts.Par konfliktu izraisošiem subjektiem var kļūt atsevišķas personas vai personu grupas.Konflikti var izcelties starp personu grupām, starp organizācijām un starp valstīm, tas ir atkarīgs no konfliktsituācijā iesaistīto personu loka.…
