Emocijas... tas ir jēdziens, kuru katrs no mums vienkāršoti saprot kā savas izjūtas saistībā ar kaut ko. Tas ir dvēseles stāvoklis, garastāvoklis.
Emocijas ir tās, kas mūs, cilvēkus, atšķir no citām dzīvām būtnēm. Ir tik svarīgi, ka varam tās izrādīt – gan prieku, gan skumjas, jo tas palīdz ikvienā dzīves sfērā, galvenokārt, komunikācijā ar apkārtējiem cilvēkiem un sabiedrību.
Ir divas lielas grupas: pozitīvās un negatīvās emocijas.
Pozitīvās emocijas rodas tad, kad ir apmierinātas visas mūsu vajadzības, kad nejūtam grūtības un sarežģījumus ikdienā. Tās ir atkarīgas no laba psiholoģiskā stāvokļa un veselības. Cilvēkiem ikdienu ir nepieciešamība just pozitīvās emocijas – tās sekmē organisma optimālu darbību un mobilizē smadzeņu enerģētisko resursu maksimālu izmantošanu. Pozitīvās emocijas ir proporcionālas pārtrauktā sasprindzinājuma lielumam, tādēļ vislielāko prieku izjūtam tad, kad esam tikuši pāri vislielākajām grūtībām. [5]
Negatīvās emocijas – neapmierinātība, bēdas, skumjas, nomāktība, stress, aizvainojums u.c. Ikdienā saskaroties ar cilvēkiem, kuri ir negatīvi noskaņoti, arī paši, gluži nemanot, kļūstam nervozi, īgni un viegli aizkaitināmi. Bieži izjūtam kauna vai sirdsapziņas pārmetumu sajūtu. Tas atstāj sekas cilvēka psihē, īpaši, ja viņš neprot tikt galā ar negatīvajiem pārdzīvojumiem. [5] Tādēļ būtu ļoti svarīgi un nozīmīgi, lai mēs prastu tikt ar tām galā, jo tās izraisa dažādas ar Centrālo nervu sistēmu saistītas slimības, no kurām varētu arī izvairīties...
Šai darbā tuvāk aplūkosim vienu no negatīvo emociju izpausmēm – konfliktu.
Pats vārds „konflikts” (no latīņu val. – conflictus) nozīmē – sadursme. [4]
Mūsdienu sabiedrība nav iedomājama bez konfliktiem un to izpausmēm visdažādākajos veidos. Ikdienu dzirdam par tiem ziņu raidījumos, lasām periodikas izdevumos. Var teikt, ka „vienkāršais” cilvēks pārtiek no augstākās sabiedrības nesaskaņām, burtiski „uzsūcot” sevī ikvienu negatīvisma izpausmi izvirzot tikai vienu prioritātes noteikumu – strīds tieši neskar viņu pašu.
Šī darba mērķis ir iztirzāt konflikta būtību un efektīvākos risināšanas veidus gan pazīstamajā sabiedrības daļā, gan arī cilvēkos ap mums, vienlaikus izdarot pētījumu, balstoties uz teorijas daļā iesniegto materiālu. …
