Cilvēku ciešā savstarpējā saistība un atkarības organizācijā, atšķirības individuālajās īpatnībās, motivācija, sociālajā statusā, indivīdu un atsevišķu grupu mērķos u.c. faktori rada dažāda rakstura konfliktus, kuri būtiski ietekmē organizācijas darbu un tā efektivitāti.
Konflikti var tikt izraisīti gan apzināti, gan neapzināti. Par konfliktiem tiek uzskatīti jebkuri pretējas nostādnes impulsi, intereses, viedokļi, darbības. Konflikts ir negatīvas emocijas, kas rodas mērķu, uzskatu pretdarbības apstākļos. Konfliktsituācijā tās dalībnieku emocionālā spriedze palielinās un līdz ar to vēlamā rezultāta sasniegšanas iespējas var pazemināties. Konflikts var būt dažāda rakstura un satura. Tā saturs ir atkarīgs no pušu informētības, prasmes vadīt dialogu konfliktsituācijā. [5., 89.lpp.]
1.1. Konflikta jēdziens
Jēdziens „konflikts” ir radies no latīņu valodas, kas latviski nozīmē – stāties pretī, pretoties, pretēju interešu, uzskatu, tieksmju sadursme, asas domstarpības. Konfliktu var definēt kā vienu no cilvēku mijiedarbības formām, kuras pamatā ir dažādu veidu reālas vai iluzoras, objektīvas un subjektīvas, dažādā pakāpē apzinātas pretrunas starp subjektiem, mēģinājumi tās risināt kognitīvi vai emocionāli.
Konflikts ir reāla cīņa starp cilvēkiem un grupām neatkarīgi no tā, kādi ir cīņas iemesli, veidi un līdzekļi, ko mobilizē katra konfliktējošā puse, saka angļu sociologs A. Gidness. [3., 160.-178.lpp.]
Konfliktu var arī uzskatīt par izvēli. Jebkura izvēle prasa no kaut kā atteikties. Cilvēkiem jāatsakās no ierastām lietām, pierastas rīcības, pat ierasta domāšanas veida. Tikai saskatot konfliktā iespēju iegūt jaunu pieredzi, uztverot konfliktu kā progresu virzošu spēku, iespējams pakāpties soli augstāk un uzskatīt konfliktus par pozitīvu virzītājspēku. Galvenā nozīme ir neielaist konfliktu tālāk par tā pozitīvās izpausmes augstāko punktu, jo aiz tā konflikts ievirzās negatīvu seku veidojošā konfliktā. [10., 532.lpp.].…
