Vadītāja un personāla attiecības dažāda tipa organizācijās ne vienmēr ir gludas un harmoniskas. Ļoti bieži uzliesmo strīdi, kas vēlāk pāraug par konfliktiem. No psihologu viedokļa tas ir normāli, un dažreiz pat ļoti nepieciešams. Bet kā organizācija ar tiem tiek galā, kā šie konflikti tiek risināti? Vai vadītājam ir liela loma konfliktu vadīšanā?
Mans mērķis, rakstot šo referātu, ir uzzināt par konfliktu veidiem, kāpēc tie rodas organizācijās, kas tos risina, kā tos risina, un kāda ir vadītāja loma , risinot konfliktus un strīdus.
Lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par to, es izmantoju teorētisko informāciju no grāmatām, ka arī pārbaudīju teoriju praksē, tas ir, nointervēju ASS „Balta” Zemagales centrālās filiāles vadītāju Natāliju Ļeščovu.
Vai tas, ko raksta gudrās grāmatās notiek arī praksē, to Jūs varēsiet uzzināt manā referātā.
Konflikts organizācijā
Mūsdienu vadības teorētiķi atzīst, ka pilnīgs konfliktu trūkums organizācijās ir ne tikai neiespējams noteikums, bet arī nevēlams. Vēl jo vairāk, lai arī organizācijai ir vajadzīga visu darbības veidu harmoniska integrācija, tā nevar palikt apmierināta ar esošo stāvokli. Tieši pretēji, vadībai ir jāizrāda aktivitāte, jāplāno jauninājumi un attiecīgi jāreaģē uz izmaiņām iekšējā vidē.
Konflikts ir pretēju interešu, uzskatu, vēlmju sadursme, saskaņas trūkums starp divām vai vairākām pusēm ( personas vai grupas).
Konflikti cilvēka dzīvē sastopami vienmēr. Katra puse dara visu, lai tiktu pieņemts tās viedoklis vai mērķis, un traucē pretējai pusei darīt tieši to pašu. Konfliktu iemesli ir dažādi, taču tiem ir arī kopējas īpašības – izjaukt pastāvošo kārtību, meklēt jaunus patiesības kritērijus, izvirzīt jaunas savstarpējo attiecību normas un pieprasīt to atzīšanu un kanonizēšanu.…