Konfūcija mācība .
Konfūcijs nav jaunas patiesības atklājējs , bet drīzāk tautas ētisko vērtību , ideālu apkopotājs un tradicionālās morāles kopējs ,viņš uzsver pagātnes piemērus aicina ievērot paražas , godināt mirušo garus , piekopt visus rituālus , jo tas palīdz nostiprināt sabiedrisko kārtību . Konfūcijs uzskata, ka cilvēkam nav jēgas spriests par reliģiskām problēmām , kamēr viņš nav apguvis prasmi ievērot morāles normas un kontrolēt, savaldīt sevi , kamēr cilvēks nav kļuvis rīcības noteicējs .Konfūcija mācības pamatmērķis ir mācīt un attīstīt cilvēku tā , lai tas būtu noderīgs valstij. Savukārt valsts dod indivīdam drošības garantijas , tai jākļūst par dzīves orientieri un augstāko autoritāti .
Konfūcijs pats uzsver , ka viņa mācību caurvij viens „pavediens ”(iguaņ) Mācekļi un sekotāji to vienmēr izpratuši dažādi: Dzendzi to uzskata par sirdsapziņu un labestību , bet vēlākie domātāji to izprot kā uzskatu par vienveidību (vienu prātu) dažādu jautājumu risināšanā .
Valda uzskats , ka Lielā mācība (dasjue- izglītība pieaugušajiem ) ir īss Konfūcija ieskatu kopsavilkums , ko sarakstījis viņš pats .Varbūt pēdējais nav īsti ticams , tomēr jāatzīst, ka teksts atspoguļo Konfūcija ievirzi .
Darba Luņjui galvenā ideja ir humānisms un cilvēcība . Konfūcijs to raksturo ar plašas kategorijas „žeņ” palīdzību . Hieroglifs žeņ sastāv no divām daļām – cilvēks un divi . tātad galvenā ideja ir cilvēka spēja atrasties citu cilvēku sabiedrībā , spēja komunicēties . Cilvēks , kuram piemīt žeņ ir savaldīgs, pieklājīgs un ciena rituālus .Konfūcijs teicis :”izejot pa vārtiem izturies tā , it kā tu gaidītu augstus viesus .Izturies pret cilvēkiem tā , it kā tu ar viņiem veiktu lielu rituālu, nedari citiem to , ko tu negribi , lai darītu tev . ” Līdz žeņ nonāk tikai cildenie , kas tikumiski pilnveidojas , cienī …
