Visur eksistē tirgus, kur ļaudis sanāk kopā, lai pirktu un pārdotu savas preces un pakalpojumus. Brīvā tirgus ekonomikas sistēmā patērētāji un ražotāji maina savas preces un pakalpojumus daudzos konkurējošos tirgos. Ekonomiskā sacensība, konkurence ir tirgus saimniecības neatņemama pazīme, uzņēmēju, firmu, ekonomiskās rīcības un motivācijas elements. Uzņēmējus arvien nomāc problēma, kā cīnīties ar konkurentiem un kā paaugstināt uzņēmuma konkurētspēju. Iespējams, ka katrs varētu izdomāt arvien kaut ko jaunu un nebijušu, bet eksistē arī biežāk lietoti piemēri un paņēmieni, par kuriem tad arī īsumā pastāstīšu.
Ekonomika ir dinamiska sistēma, kura mainās vajadzību apjomi un ražošanas noteikumi. Tomēr tirgus vienmēr virzās uz līdzsvaru. Ja prece saražota vairāk nekā nepieciešams, cena būs jāpazemina, lai stimulētu pieprasījumu. Ja cena turpina pazemināties, radīsies deficīts un cena virzīsies uz augšu. Tātad tirgus ekonomikā cena veic ražošanas regulētāja funkciju. Ne matemātiskā metode, ne moderni skaitļotāji nevar cenu problēmu atrisināt sekmīgāk par vienkāršo tirgus mehānismu.
Konkurence ir ekonomiskā procesa noteicošā svira. Tirgus saimniecības motīvu pulkā konkurenci var raksturot kā karognesēju.[9,133]
Ekonomikas centrā ir cilvēks un viņa vajadzības, kuras nepieciešams apmierināt. Vajadzības ir saistītas ar kaut kā trūkumu, ko izjūt cilvēks . Konkrētu cilvēku vajadzības ir ļoti atšķirīgas. To nosaka cilvēka personība, vecums, dzīvesvieta, profesija, kultūras līmenis, pirktspēja.
Vajadzības ir cilvēka vēlmju izpausmes forma atbilstoši cilvēka individualitātei, kultūrai un sabiedrības attīstības līmenim.…