Konstitucionālās tiesības. Satversmes pilnveidojumi

Savukārt trešā tautas nobalsošana, kura balstīta uz Satversmes 78. pantu, notika 2012. gada 18. februārī, jo Saeima bija noraidījusi ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegtos Satversmes grozījumus, kuri paredzēja piešķirt krievu valodai Latvijā otras valsts valodas statusu. Līdz šim pēdējā CVK organizētā parakstu vākšana, kura rīkota saistībā ar vēlētāju iniciētu likumprojektu, notika 2011. gada novembrī likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanai, kuri paredzēja Satversmē nostiprināt krievu valodu kā otru valsts valodu. Par Satversmes grozījumu ierosināšanu abās parakstu vākšanas kārtās bija parakstījušies 12,14 % no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita. Tādējādi likumprojekts tika iesniegts Valsts prezidentam, kurš to iesniedza izskatīšanai parlamentā. 2011. gada 22. decembrī parlaments vēlētāju iesniegtos grozījumus Satversmē noraidīja, un jau 2012. gada 18. februārī notika tautas nobalsošana par šī likumprojekta pieņemšanu vai noraidīšanu. Šī likumprojekta ietvaros bija jālemj vai mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101., un 104. pantu. 2012.gada 18.februāri, Centrālā vēlēšanu komisija konstatēja, ka no 1 545 004 balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem tautas nobalsošanā par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu ir balsojuši 273 347 vēlētāji, kas liecina par aktīvu pilsoņu piedalīšanos un līdzatbildību par valstī notiekošo, jo šis jautājums būtiski mainītu gan Satversmes pantus, gan nacionālo identitāti. Likumprojekts tautas nobalsošanā netika pieņemti, jo tos neatbalstīja vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem, kā to nosaka Satversmes 79. pants. …