IEVADS
Katram cilvēkam reiz pienāk tā diena un laiks, kad viņš jūtās nopietns, pieaudzis un nobriedis, lai visu, kas tam pieder, viņš vēlētos ar kādu dalīties. Taču studentam ir divkārt grūti, jo viņam vienlaicīgi jābūt skolniekam un ģimenes cilvēkam. Jā, mūsdienās ģimene jau skaitās pat tad, ja cilvēki vienkārši ilgāku laiku dzīvo kopā, pat ja viņiem nav bērnu, jo attiecības nekatrs vēlas un var reģistrēt. Ģimene skaitās tad, ja cilvēki dzīvo kopā un tiem ir savi ienākumi. Šajā darbā gan vairāk ir vērst uz kopdzīvi un studijām, nevis uz to vai viņi pārtiek no saviem ienākumiem vai tomēr vēl ir atkarīgi no vecākiem. Mēs visi zinām, cik mūsdienās ir grūti dabūt labu darbu, labi apmaksātu darbu, īpaši, ja izglītība vēl nav iegūta vai arī trūkst iemaņu un pieredzes. Tāpēc daudzi studenti, lai spētu sevi un ne tikai sevi nodrošināt, būt neatkarīgiem no vecākiem un sākt patstāvīgu dzīvi, izglītību atstāj kā otrā plāna vajadzību. Viņiem ir vēlme kļūt pieaugušiem un pastāvēt kā neatkarīgai personībai. Piekrītu arī tam, ka vairumam to piespiež apstākļi.
Dažkārt rodas jautājums: „Vai izglītību ir iespējams aizstāt?” Domāju, ka nē. Vienkārši dzīve pienāk tādi mirkļi, kad cilvēkam vairs nav spēka un laika visam, kas ap viņu notiek, tādēļ no kaut kā ir jāatsakās. Bet tas jau, protams, nenozīmē, ka no tā ir jāatsakās uz visiem laikiem, vajag vienkārši saplānot, ko tu vari atļauties tagad un ko var atstāt uz vēlāku laiku. Tā pat arī ar mācībām. Mācīties var visu laiku, var arī izmācīties un tad veidot karjeru un ģimeni, bet darot otrādi arī jau nav pavisam slikti. Galvenais, lai tev pašam patiktu un tu justos gandarīts par to, ko dari. Visam ir savs laiks un neko nevajag sasteigt. Vienkārši plūsti pa dzīves straumi, taču neaizmirsti pie pagriezieniem piebremzēt!
Mūsdienā cilvēki, it īpaši jaunieši, ir stipri un izturīgi. No viņiem tiek prasīts daudz, un lai arī kā viņi mēģinātu izvairīties
…