IEVADS
Eiropā ražotās pārtikas kvalitāte, kā arī Eiropas lauku menedžments skar ikvienu iedzīvotāju. Lauksaimniecības politika ir bijusi Eiropas stūrakmens jau kopš 20. gs. 50. gadiem. Eiropas Savienības Kopējā lauksiamniecības politika (KLP) piedzīvojusi izmaiņas gandrīz visās jomās. Eiropas Savienības Kopējā lauksiamniecības politika tika izveidota 1957. gadā, lai nodrošinātu garantētu pārtikas piegādi Eiropas Kopienai. Kopš tā laika ir notikušas vairakas reformas, kuras autore ir aprakstījusi kursa darbā.
Ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā sākās “ilgais ceļš” no pārprodukcijas atbalsta uz tirgus orientētu un videi draudzīgu KLP, kas piemērota efektīvai un ilgtspējīgai lauksaimniecībai un nozīmē lielas pārmaiņas ekonomiskajā, politiskajā un sociālajā dzīvē kopumā. KLP piedāvāja lauksaimniekiem subsīdijas un garantētas produkcijas cenas, rosinot lauksaimniecības produktu ražošanu, finansiālā palīdzība palīdzēja pārstrukturizēt saimniecības, piemēram, investīcijas bija virzītas ar mērķi attīstīt saimniecību, paplašinot, ieviešot jaunas tehnoloģijas. Mūsdienu lauksaimniecības politiku gandrīz nevar atpazīt, uzskatu, ka KLP ir kļuvusi vienkāršāka ar to, ka tā apvienoja dažādas tiešo maksājumu shēmas vienā maksājumā, saimniecības ar zemākām izmaksām spēj sasniegt vairāk mērķu.
Mūsdienās KLP ir mūsu sabiedrības izvēle. Tikai retais spēj iedomāties, kāda bez tās izskatītos ES lauku ainava un pieejamās produkcijas klāsts. Ir nepieciešams patērētāju, nodokļu maksātāju un sabiedrības atbalsts, lai novērstu zemes atstāšanu novārtā, lauku vides degradācijas, bezdarba pieauguma un daudzu lauku rajonu sociālā pagrimuma risku. Turklāt KLP un citu ES politiku rezultātā izveidojies vienots ES lauksaimniecības preču tirgus un ES ir ieņēmusi nozīmīgāko vietu pasaulē lauksaimniecības un pārtikas sektorā.
Darba autore uzzināja, ka Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politiku paredz īstenot ar valsts un ES piešķirto atbalstu tā, lai tas sekmētu lauksaimniecību, lauku attīstību un paaugstinātu dzīves līmeni lauku teritorijas iedzīvotājiem, atvieglotu kredītu un nodokļu politiku, lai varētu stabilizēt tirgus cenu, mazinātu produktu neatbilstību veselības prasībām, lai lauksaimnieki varētu darboties pēc vienotas ārējās tirdzniecības politikas – vienoti noteikumi lauksaimniecības produkcijas eksportam un importam. Darba autore uzskata, ka KLP pilnībā izmaina kādreizējo atbalsta sistēmu lauksaimniecībai un ievieš būtiskas izmaiņas lauku attīstības politikā. Lauksaimniekiem un citiem lauku rajonos strādājošiem tiek piedāvāts atbalsts jaunu zemkopības paņēmienu veicināšanai, atbalsts jaunajiem zemniekiem saimniecību veidošanā, saimniecību ēku un tehnikas modernizācijā, atbalsts lauksaimniekiem, lai to produkcija un darbības atbilstu augstajām ES standartu prasībā, galvenokārt vides aizsardzības jomā, dzīvnieku labturības un sabiedrības veselības jomā. Atbalsts pārtikas pārstrādes iespēju radīšanā uz vietas, tādejādi ļaujot lauksaimniekiem gūt papildu peļņu no saviem produktiem, palielinot vērtību, tūrisma veicināšanai, lauku mantojumu aizsardzībai un saglabāšanai.
Darba mērķis : noskaidrot, ko nozīmē KLP un kad tas radies, un kāda ir tās nozīme Latvijas Lauksaimniecībā.
Darba uzdevumi :
1. uzzināt kāda ir Kopējās lauksiamniecības politikas vēsture;
2. uzzināt kādas ir Kopējās lauksaimniecības politikas reformas;
3.uzzinat kad un kā tika ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika Latvijā.
…
