Korozija (rūsēšana)

Ar koroziju jeb, kā biežāk mēs to saucam, rūsēšanu parasti saprot metāla bojāšanos mitruma ietekmē. Taču tas ir daudz plašāks jēdziens.
1) Par koroziju sauc betona, dzelzbetona, cementa akmens sairšanu apkārtējās vides iedarbībā. Šī procesa ietekmē no celtniecības materiāliem var tikt izskalots kaļķis, korozija var notikt skābju ietekmē. To var novērst izmantojot korozijizturīgus materiāus, krāsojumu, palielinot betona blīvumu.
2) Arī daļēju iežu šķīšanu un no tā izrietošās sekas ģeoloģijā sauc par koroziju.
3) Metālu un to sakausējumu sairšana, ko izraisa vielas, kas atrodas apkārtējā vidē. Vārds korozija nāk no latīņu valodas vārda corrosio – saēšana. Tās cēlonis ir metālu atomu saskaršanās ar gaisa skābekli un ūdeņraža joniem, kuri atrodas ūdenī vai mitruma plēvītē, kas izveidojas uz priekšmetiem mitrā gaisā. Necēlie metāli brīvā veidā ir ar enerģiju bagātāki nekā to savienojumi, tāpēc tie patvaļīgi pārvēršas savienojumos – korozijas produktos. Korozijai ir divi veidi – ķīmiskā un elektroķīmiskā. Bieži uz metāliem iedarbojas abi veidi reizē. Dzelzs korozija būtībā ir atomu pakāpeniska oksidēšanās skābekļa, ūdens un ūdeņraža jonu iedarbībā. Parasti oksidētājs ir skābeklis.…