Vai arī joprojām turpināt uzskatīt, ka tieši Dievs radīja Visumu lielā sprādziena momentā vai pat vēlāk (bet, tā it kā būtu noticis lielais sprādziens). Tomēr absurds būtu apgalvot, ka Visums radies pirms lielā sprādziena. Priekšstats par Visumu, kas izplešas, neizslēdz radītāju, bet ierobežo viņa iespējamās darbības laiku.
Ļoti grūti ir radīt teoriju, kura aprakstītu visu Visumu uzreiz. Tāpēc mēs šo problēmu sadalām un veidojam vairākas daļējas teorijas. Katra no tām apraksta un prognozē kādu ierobežotu novērojumu grupu, pārējo lielumu ietekmi vai nu vispār neņemot vērā, vai arī pārstāvot tos ar skaitļu rindu. Iespējams, ka šāda pieeja ir pilnīgi nepareiza. Ja Visumā jebkas ir fundamentālā veidā atkarīgs no visa pārējā, tad ir iespējams, ka pētot atsevišķas uzdevuma daļas izolēti, mēs netuvojamies pilnīgam tā atrisinājumam, taču pagātnē mēs esam progresējuši tieši šādā veidā. Visuma aprakstam pašlaik eksistē divas daļējas teorijas – vispārīgā relativitātes teorija un kvantu mehānika. Tās abas radītas 20. gs. sākumā zinātnieku milzīgu intelektuālu pūliņu rezultātā. Vispārīgā relativitātes teorija apraksta gravitācijas sadarbi un Visuma liela mēroga struktūru, t. i., struktūru ar mērogu no dažiem kilometriem līdz septiljonam ( vieninieks ar 24 nullēm) km jeb līdz novērojamā Visuma izmēriem. Toties kvantu mehānika nodarbojas ar parādībām, ko novēro ļoti mazos mērogos, tādos kā viena miljonā daļa no vienas centimetra miljondaļas. Abas šīs teorijas diemžēl ir nesavietojamas – tās nevar būt pareizas vienlaicīgi. Viens no galvenajiem pētījumu virzieniem mūsdienu fizikā ir jaunas teorijas radīšana, kurai abas teorijas jāapvieno vienā – gravitācijas kvantu teorijā. Pagaidām vēl šādas teorijas nav, un iespējams, ka to nāksies vēl ilgi gaidīt, tomēr mēs jau zinām daudzas no tām īpašībām, kam būtu šai teorijai jāpiemīt.
…
