Pasaule ir attīstījusies tik tālu, ka vajag daudz zināt, lai spētu veiksmīgi konkurēt darba tirgū. Skolotāji pieprasa mācīties no galvas tik sīkas detaļas kā gada skaitļi, formulas, dažādi termini un definīcijas. Kā gan visu var zināt un iegaumēt, ja cilvēka atmiņai ir ierobežots apjoms? Tādēļ viena no iespējām sekmīgi uzrakstīt kontroldarbu vai ieskaiti ir visiem zināmā labā, vecā metode- špikošana. Tā ir krāpšanās. Un diemžēl mūsdienās skola nav iedomājama bez tās. Ikviens cilvēks savā dzīvē ir pielietojis kādu no krāpšanās metodēm vai nu ikdienā, vai skolas gados. Taču būtiski būtu atcerēties, ka krāpšanās uzdevuma izpildes laikā liedz iegūt reālu, adekvātu rezultātu. Līdz ar to cilvēks rīkojas neētiski un pastāv risks ne tikai sabojāt attiecības ar apkārtējiem negodīgas konkurences dēļ, bet arī zaudēt pašcieņu neatļautu metožu izmantošanas rezultātā.
Lasot internetā rakstus par špikošanu, var secināt - visi zina, ka špikošana pastāv, zina, ka špikot ir slikti, bet ir maz cilvēku, kas tic, ka bez špikošanas var dzīvot, un grib, lai špikošana izzustu. Daudziem špikošana ir vajadzīga kā gaiss. Tas ir vienīgais veids, kā citiem liegt iespēju saskatīt dotā cilvēka reālās iespējas. Taču reizēm tas ir arī veids, kā stresa mirklī neaizmirst zināmo, jo nav noslēpums, ka dažiem cilvēkiem stresa situācijās smadzeņu darbība tiek traucēta un ir grūtības atcerēties tās lietas, kas ikdienā ir zināmas bez grūtībām. Tādējādi krāpšanās it kā tiek attaisnota un nav uztverama tik negatīvi. Špikeru rakstīšana kā mācīšanās metode var tikt uztvera kā veiksmīga un atzīstama – tiek iedarbināta vizuālā atmiņa, koncentrējas uzmanība un domāšanas procesā sistematizējas informācija. Skolēns, pats to neapzinoties, iemācās kādu daļu no informācijas, kas tiek pierakstīta špikerī. Taču špikera kā zināšanu līdzekļa lietojums pārbaudes procesā ir nosodāms pārkāpums. Ja špikeris ir paša rakstīts, paša izmantots, tad, iespējams, laika gaitā radīsies iekšējais konflikts. Varbūt varēju to iemācīties – sevi cienot? Jo neatļautu metožu izmantošana ir sevis necieņa un ticības trūkums saviem spēkiem.
Neatļautu metožu izmantošana mācību procesā ir sastopama jau no seniem laikiem. Līdz ar to evolūcija ir skārusi arī šo darbības veidu, proti, špikeri ir kļuvuši modernāki un tiek radīti, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, ko piedāvā datortehnikas sasniegumi. Protams, nav izzudušas arī vecās špikošanas metodes – informācijas pierakstīšana un sīkām lapiņām smalkā rokrakstā. Taču arvien vairāk tiek pielietota izdoma un datortehnika, un skolotājiem kļūst arvien grūtāk pamanīt skolēnu, kas lieto špikeri. …
