Piecdesmitajos gados pasaulē visvairāk pieauga alumīnija ražošana, pēc ražošanas apjoma starp visiem metāliem tas ieņem otro vietu, aiz tērauda. Arī mūsdienās alumīniju ļoti plaši izmanto dažādās tautsaimniecības nozarēs. Visvairāk to lieto lidmašīnu un automobiļu būvē, elektrotehniskajā rūpniecībā un celtniecībā. Pēc ķīmisko elementu izplatības Zemes garozā alumīnijs ieņem 3. vietu (aiz skābekļa un silīcija). Mazos daudzumos alumīnijs ir katrā saujā zemes ( tā masas daļa ir 8,8 %), bet rūpnieciski to iegūst no boksīta. Boksīts ir atrodams galvenokārt vietās ar tropisku vai subtropisku klimatu – Austrālijā, Gvinejā, Jamaikā, Indonēzijā, Indijā un Brazīlijā. Boksīts bieži sastopams zemes virskārtā. To izrok ar ekskavatoriem. Pēc boksīta ieguves paliek izpostīta ainava. Boksīta ieguves vietā to arī attīra. Šajā nolūkā rūdu apstrādā ar koncentrētu sārmu. Galvenais piemaisījums ir sarkanais dzelzs oksīds, kas veido sarkanus dubļus un uzkrājas lielās tvertnēs. Alumīniju iegūst, elektrolizējot izkausētu alumīnija oksīdu Al2O3, kas ir izšķīdināts izkausētā kriolītā (nātrija alumīnija fluorīdā) Na3AlF6. Elektrolīzi izdara tvertnēs, kas izklātas ar grafītu. Izklājumam pievieno sprieguma avota negatīvo polu, pozitīvo polu pievieno grafīta stieņiem.…
