Ievads
Pasaule ir krāsaina. Krāsa – tā ir atstarota gaisma. Krāsu valoda ir ļoti unikāla, un ir labi, ka var tajā ieskatīties un saulē mirdzošā rasas pilienā ieraudzīt varavīksni. Visapkārt mums ir krāsas, bet vai mēs esam padomājuši, kas vispār ir krāsas. No kurienes tad īsti rodas šis dabas estētiskās skaistums – krāsas, un kāpēc mēs varam tās redzēt? To ir pētījuši neskaitāmi dabaszinātnieki, fiziķi un teorētiķi, arī rakstnieki un filozofi.
Krāsu lietojums ir cieši saistīts arī ar cilvēka emocionālajām izjūtām. Krāsas var priecēt, nobiedēt, uzmundrināt vai šokēt. Tās var arī palielināt cilvēka darbspējas, bet var arī tās nomākt. Visapkārt mums ir tik daudz krāsu, kas iedvesmo un uzrunā. Cilvēkus jau tālā senatnē ir interesējušas krāsas un to iedarbība. Liela nozīme bijusi arī krāsu simbolismam. Viduslaikos īpaša nozīme tika piešķirta krāsu simbolismam heraldikā, mitoloģijā, arhitektūrā un Svētajos Rakstos, arī glezniecībā. Krāsu simbolikas princips īpaši stingri bija jāievēro māksliniekiem, un tikai renesanses laikā viņi brīvāk un radošāk varēja izteikt sevi krāsās.
Attīstoties zinātnei, fiziķi un ārsti sāka pētīt krāsas ietekmi uz organismu. Viņi konstatēja, ka katrai krāsai ir savs viļņu garums un svārstības, kurus uztver mūsu acīs esošie fotoreceptori.
Pieaugot interesei par krāsām, cilvēki sāka interesēties arī par krāsu simbolisko nozīmi. Krāsu simboliskās nozīmes pamatā ir senseni simboli, kas veidojušies cilvēces attīstības gaitā un saglabājuši savu nozīmi arī mūsdienās. Tie atspoguļoja reliģijā, sabiedrībā, mākslā un sapņos. Īpaša vērība tika piešķirta arī vienam no dabas fenomeniem – varavīksnei. Vairākus gadsimtus varavīksne bija ne tikai zinātnieku intensīvu pētījumu objekts, tā iedvesmoja arī slavenus māksliniekus, dzejniekus un mūziķus, kā arī ietekmēja reliģiju un māņticību.
Ir zināms, ka krāsas spēj arī ietekmēt gan fizioloģiski, gan psiholoģiski, tāpēc ir ļoti svarīgi, kādu krāsu un tās nianses izvēlēties telpu interjeram.
Šī referāta mērķis būs, labāk saprast un atklāt krāsu pasauli, kura tik ļoti bagātina cilvēku pasaules uztveri un skatu, kā arī palīdzēs saprast tās nozīmi cilvēka dzīvē.
Darba uzdevumi:
1. Attīstīt zinātniski pētnieciskā darba veidošanas iemaņas;
2. Literatūras un citu informatīvo avotu studēšana un analīze;
3. Izvērtēt krāsu pozitīvo un negatīvo lomu cilvēka dzīvē;
4. Anketēšanā iegūto datu izvērtējums.
Hipotēze – krāsas padara cilvēka dzīvi krāsaināku un palīdz uzlabot to. Krāsas iedarbojas uz cilvēku.
1. Literatūras analīze
1.1. Kas ir krāsa un kā tā veidojas
Pēc zinātnieku domām krāsa ir sajūtas, kas rodas apziņā, ja uz cilvēka redzi iedarbojas elektromagnētiskais starojums. Acs uzsver dažāda garuma gaismas viļņus un pa redzes nervu šķiedrām novada tos galvas smadzenēs, kur rodas sajūtas, kas informē par krāsām. Cilvēks spēj viegli atšifrēt dažādas vienas krāsas nianses arī tad, ja krāsu laukumiņi ir nelieli. Niecīgais starojums, kas acij atnes šo informāciju, tiek precīzi izdalīts no dažādos virzienos sajauktu gaismas starojuma kopuma. Gan katra cilvēka, gan daudzu iepriekšējo paaudžu pieredze un intensīva psihiska darbība zemapziņas vai apziņas līmenī ļauj cilvēkam uztvert krāsas ļoti niansēti.
Terminu “krāsa” lieto vairākās nozīmēs:
1) Ar to apzīmē materiālu, un tādā gadījumā krāsa ir viendabīga organisku un neorganisku pigmentu suspensija plēvi veidojoša viela. Krāsas galvenie komponenti ir pigmenti, viela, kas veido plēvi, šķīdinātāji un mīkstinātāji. Izšķir eļļas, emaljas, līmes, silikātu un citas krāsas. Šīs krāsas lieto glezniecībā un mākslā.
2) Termina krāsa otra nozīme saistās ar gaismas fiziku. Krāsa fizikā ir īpašība, ko cilvēks vizuālās uztveres procesā piešķir materiālās pasaules objektiem, balstoties uz subjektīvo redzes sajūtu.
…
