Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
KRATĪŠANAS DEFINĪCIJA | 4 | |
KRATĪŠANAS VEIDI | 5 | |
KRATĪŠANAS VEIKŠANAS PAMATI | 8 | |
KRATĪŠANAS VEICĒJI | 9 | |
SECINĀJUMI | 10 | |
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS | 11 |
SECINĀJUMI
Kratīšana un izņemšana ir patstāvīgas izmeklēšanas darbības, un minētajās izmeklēšanas darbībās līdzība ir saskatāma šo izmeklēšanas darbību sasniedzamajos mērķos, proti, abām šīm darbībām mērķis ir iegūt kriminālprocesā nozīmīgus priekšmetus vai dokumentus, kuriem būtu pierādījumu nozīme konkrētajā kriminālprocesā. Šīs izmeklēšanas darbības atšķiras ar to, ka veicot kratīšanu, ir jābūt pietiekamam pamatam uzskatīt, ka meklējamais objekts varētu atrasties konkrētā vietā vai pie konkrētas personas, savukārt veicot izņemšanu, procesa virzītājam jau ir konkrētas ziņas par meklējamo objektu, proti, ir skaidri zināma tā atrašanās vieta. Izņemšana no kratīšanas atšķiras arī ar to, ka meklējamo objektu loks ir plašāks kratīšanā nekā izņemšanā.
Kratīšanas pamats ir ar kriminālprocesa materiāliem apstiprināts pieņēmums, ka meklējamie objekti var atrasties noteiktā vieta vai pie konkrētas personas, un juridisku un tiesisku šo pamatu padara rakstveida lēmums, ko var izdot izmeklēšanas tiesnesis, vai neatliekamo gadījumus izmeklētājs ar prokurora piekrišanu. Gan procesa virzītājam, gan izmeklēšanas tiesnesim ir jāspēj sniegt atbilstošs un pietiekams pamatojums kratīšanas nepieciešamībai, lai ievērotu cilvēktiesības.
Lai veiktu kratīšanu vispārējā kārtībā ir nepieciešams izmeklēšanas tiesneša lēmums. Izvērtējot iesniegto ierosinājumu, izmeklēšanas tiesnesis vai nu apmierina to vai noraida, un, lai ierosinājums tiktu apmierināts ir nepieciešams, lai tas būtu atbilstoši noformēts un tajā būtu ietverti kriminālprocesā noskaidrotie fakti un apstākļi, pamatojums kratīšanas nepieciešamībai un precīzs meklējamo objektu saraksts.
…
Latvijas tiesību sistēmā Kriminālprocesa likumā 10.nodaļā ir uzskaitītas un noregulētas izmeklēšanas darbības. Izmeklēšanas darbības ir tādas procesuālās darbības, kuras tiek veiktas kriminālprocesa ietvaros un ir vērstas uz ziņu iegūšanu vai jau iegūto ziņu pārbaudi konkrētajā kriminālprocesā. Vienas no izmeklēšanas darbībām kriminālprocesā ir kratīšana un izņemšana. Latvijā un arī citur pasaulē ar kratīšanu saprot darbību, kura skar un ierobežo cilvēktiesības. Lai atrastu pierādījumus un atklātu noziedzīgos nodarījumus tiek ierobežotas cilvēktiesības uz privāto dzīvi un mājokļa neaizskaramību. Izņemšana, atšķirībā no kratīšanas, atšķiras gan ar mazāku piespiedu raksturu, gan arī tā neraisa tik daudz diskusiju tieši attiecībā uz pašu definīciju. Jānorāda gan, ka, lai arī izņemšana neietver kādu objektu vai personu pārmeklēšanu, taču arī „izņemšana ir izmeklēšanas darbība, ko procesa virzītājs veic piespiedu kārtā. Darbā aplūkota kratīšana, kā arī izņemšana, jo bieži šīs izmeklēšanas darbības tiek skatītas kopā. Uzsvars parasti tiek likts uz kratīšanu, kas ir sarežģītāka izmeklēšanas darbība. Šajā darbā atsevišķi tiek aplūkota kratīšana un izņemšana, lai izceltu katrai izmeklēšanas darbībai raksturīgus jautājumus.
- Kratīšanas un izņemšanas taktika
- Liecinieka liecības un to novērtēšana
- Publiskās un privātās tiesības
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Publiskās un privātās tiesības
Реферат для университета21
-
Liecinieka liecības un to novērtēšana
Реферат для университета18
Оцененный! -
Satversme un tās vēsture
Реферат для университета25
-
Kriminālistiskās izpratnes taktika
Реферат для университета22
-
Kriminālistiskā taktika
Реферат для университета6