Šī darba tēma ir Latvijas kredītpolitikas, banku kredītu veidu, procenta likmju, kredītu dzēšanas termiņu īpatnību izpēte un analīze.
Lai sasniegtu šo mērķi, ir izvirzīti šādi uzdevumi:
1.Izskatīt banku kreditēšanas teorētiskos aspektus.
2.Izanalizēt savākto informāciju par Latvijas komercbanku darbību par pēdējiem gadiem.
No visiem tradicionāliem banku darbības veidiem kredītu piešķiršana vienmēr bijusi un paliek to peļņas galvenais avots, neskatoties uz papildu pakalpojumu paplašināšanos. Darbs kreditēšanā aizņem visu nodaļu vadītāju un to kalpotāju pūļu lielāko daļu, nerunājot jau par atbalstu nodaļu darbiniekiem reģionālajās pārvaldēs un galvenajā ofisā. Tādejādi tā ir ļoti darbietilpīga banku darbības nozare.
Kredīts ir aizņēmums, kas piešķirams naudas formā uz atgriešanas un maksas (procentu veidā par kredīta lietošanu) noteikumiem.
Banku kredīts patver attiecības naudas fondu (kredītu resursu) izveidošanā banku rīcībā, izmantojot galvenokārt to kontos esošos laicīgi brīvos līdzekļus un piešķirot šos resursus uz maksas un atgriešanas noteikumiem juridiskajām personām ražošanas un sociālajām vajadzībām, kā arī fiziskajām personām dažādām vajadzībām.
Mūsdienās banku kreditēšanas sfēra un objektu loks paplašinās. Mainījusies arī banku sistēma, kuras realizē kreditēšanas funkciju: iepriekšējo banku vietā, kuras bija tikai valsts īpašumā, radies komercbanku tīkls, kuras pēc savām iespējām ir daudzveidīgas.
Kredīta attiecību problēmas uztrauc banku darbiniekus un finanšu starpniekus, lielo uzņēmumu un mazā biznesa vadītājus, valsts iestāžu darbiniekus un atsevišķas fiziskas personas. Tiem visiem parasti periodiski trūkst naudas: vieniem lielākā, otriem – mazākā mērā. No kredītoperāciju veikšanas prasmes ir atkarīgas biznesmenu sekmes vai garām palaistās iespējas. …
