Krievijas rietumu daļā Austrumeiropas līdzenums ar vairākām augstienēm (Valdaja, Pievolgas augstiene un citas) un zemienēm (Pečoras, Piekaspijas zemiene); perifērijā kalni: Ziemeļu – Hibīni (1191 m) (3, 446) (kartoshēma pielikumā Nr. 1.).
Dienvidos – Lielais Kaukāzs (Elbrurss 5642 m, augstākā virsotne Krievija), Austrumurāli (Narodnajas kalns 1895 m), kas Austrumeiropas līdzenumu atdala no lēzenā un vidienē pārpurvotā Rietumsibīrijas līdzenuma. (3, 446).
Starp Jeņiseju un Ļeņu ir augsti paceltā un ieleju saposmotā Sibīrijas plakankalne (Putoranas plato ieleju augstums 1701 m), kas Austrumos pāriet Centrālajā Jakutijas zemiene, Ziemeļos Ziemeļsibīrijas zemienē. (3, 446) (kartoshēma pielikumā Nr. 1.)..
Sibīrija Dienvidos gar Krievijas robežu ir kalnāju josla – Altjas (Beluha 4506 m), Kuzņeckas Alatu, Sajāni, Piebaikāla un Aizbaikāla kalnu grēdas, Stanovoja kalniene. Sibīrijas Ziemeļaustrumu daļā un Tālajos Austrumos galvenokārt vidēji augsti kalni – Verhojanskas un Čerska grēdājs (Pobedas kalns 3147 m), Stanovojs, Kolimas, Čukču un Korjaku kalniene, Džugdžurs, Sihotealinas un plašas zemienes – Kolimas, Janas-Indigirkas zemiene. (3, 446)
Tektonika
Klusā okeāna piekrastē Kamčatkas pussalas kalni un Kuriļu salu vulkāni (160 vulkānu, no tiem ~ 40 dabīgi; Alaids 2339 m) līdz paleozoja sākumam bija izveidojies Austrumeiropas un Sibīrijas platforma, kā arī Aldanas vairogs tās dienvidaustrumu daļā. Starp platformām pastāvēja Urālu-Mongolijas-Ohotskas ģepsinklinālā josla, kas paleozoja beigās pārvētās kroku kalnu apgabalā. Hercīnajā krokojumā izveidojās Urāli, Sibīrijas platformas Dienvidu malā – Altajas kalni, bet Austrumu daļā sāka veidoties Sihotealina kalnzeme (3, 446).
Paleozoja beigās Austrumeiropas un Sibīrijas platforma saplūda ar kalniem un izveidojās vienots sauszemes masīvs, ko vēlējās ģeoloģijas ēras vietām sedz jūra. Mezozojā agrāk pacēlušas kalnu sistēmu tikai stipri noārdītas, kamēr kalnu pacelšanāsturpinājās (izveidojās Čerska un Verhojanskas grēdājs, Džugdžurs). Pa zemes garozas lūzuma līnijām izplūda magma. (3, 446).
Kainozojā radās Kaukāzas kalni, Kamčatkas pussalas un Kuriļu salu kalni. No jauna pacēlās daži agrāk stipri noārdīti kalni (Urāli) un līdzenumi. Altīvas Zemes garozas kustības, kas izraisa zemestrīces, izpaužas Austrumu kalnājos, TāloAustrumu (Kuriļu un Komandoru) salās, Ohotskas un Beringa jūras gultnē un piekrastē. Kamčatkā un Kuriļu salās ir darbīgi vulkāni. Augstākais darbīgais vulkāns – Kļuču spoka (4750m) (3, 446).…
