Vārds kriminālatbildība jau no laika gala ir iedvesis cilvēkos sava veida bijību – tas vienmēr ir saistījies ar sodu, cietumu un tam sekojošo sabiedrības nicinājumu. Es uzskatu, ka tā tam arī ir jābūt – valsts ar šo jēdzienu cenšas atturēt personas pārkāpt likumu, iebiedējot ar sekām, kas radīsies pārkāpjot to – ar kriminālatbildību.
Lai gan kriminālatbildības jēdziens likuma izpratnē ir koncentrēti skaidrots Latvijas krimināllikuma pirmajā pantā, ir izplatīts arī mazliet plašāks skaidrojums. Tā kā sabiedrībā pastāv noteiktas morāles un tiesību normas, no tām izriet attiecīgie cilvēku uzvedības noteikumi – aizliegumi un prasības. Aizliegumi veido cilvēka pienākumu atturēties no sabiedrībai kaitīgām darbībām, bet prasības – pienākumu veikt sabiedrībai derīgu vai nepieciešamu darbību. Cilvēks ir atbildīgs par sabiedrības aizliegumu vai prasību neievērošanu. Tā ir viena no sabiedrības raksturīgākajām pazīmēm. Persona, kas pārkāpj sabiedrībā pastāvošos uzvedības noteikumus, izjūt savas rīcības negatīvās sekas, kuras atkarībā no uzvedības noteikumu pārkāpšanas smaguma, izpaužas šīs personas nosodīšanā, tās tiesību ierobežošanā vai atņemšanā, vai arī citādu piespiedu līdzekļu piemērošanā.…