Kriminālistikas rašanās un vēsturiskā attīstība.
Atšķirībā no citām juridiskajām zinātnēm kriminālistika veidojusies, pārvarot īsāku, bet grūtāku attīstības ceļu. Pirms 100 gadiem austriešu kriminālists H. Gross, izmantojot nozieguma izmeklēšanas pieredzi, sastādīja un publicēja kriminālistikas rokasgrāmatu izmeklētājiem. Attīstoties tehniskajam progresam un cilvēku populācijai radās nepieciešamība pēc jaunu kriminālistikas metožu un līdzekļu izstrādes, apvienojot vienotā sistēmā visus praksē izmantotos atsevišķos paņēmienus un ieteikumus noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un izmeklēšanā. Tādējādi radās kriminālistikas pamati. Kriminālistikas attīstība notika divos virzienos - kriminālmeklēšanas (detektīvdarbības) metožu pilnveide; izmeklēšanas dienestu nodrošināšana cīņā pret noziedzību ar tādiem līdzekļiem un metodēm, kas balstās uz zinātnes sasniegumu un izziņas izmeklēšanas prakses pakalpojumu - uz kriminālistiku.
1. 1833. G. - pirmā vācu autoru rokasgrāmata tiesu izmeklēšanai. Tomēr kā zinātniska disciplīna un zinātnisku atziņu sistēma attīstās tikai 19.gs. beigās - pirmās publikācijas izdod H. Gross. Anglijā policijas praksē jau 1894.g. oficiāli sak pielietot daktiloskopiju. Ievērojams ieguldījums kriminālistikas attīstība ir krievu zinātniekam J. Burinskim. Viņš pirmais ekspertīzēs sāka pielietot fotogrāfiskās izmeklēšanas metodes - pētnieciskās tiesu fotogrāfijas un fotogrāfiskās krāsu dalīšanas metodes izveidotājs.
2. 1856.g. ASV A. Pinkertons izveido pirmo detektīvbiroju;
3. 1879.g. Parīzē Bertiljons uzsāka aprakstīt noziedzīgu nodarījumu datus;
4. 1890.g. izveido personas uzskaiti pēc pirkstu nospiedumiem un atklāj kā tos sistematizēt;
5. 1905.g. pirmā rokasgrāmata izmeklētajiem "Kriminālistikas sistēma".
Mūsdienu kriminālistikas aizsākumi sāka veidoties 19.gs. vidū un otrajā pusē Viduseiropas valstīs -Vācijā un Austrijā - un tālāk ātri izplatījās visā pasaulē. Tālāk kriminālistikas attīstība visās valstīs norisinājās visai integrēti, ko ietekmēja tās pielietošanas objekta - noziedzības intenacionalizācija. Dažādās valstīs atsevišķu kriminālistikas sadaļu attīstība ir visai atšķirīga. Šo dažādību g.k. nosaka pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas organizācijas un kriminālprocesuālās reglamentācijas atšķirības, zināmas nianses atsevišķu noziedzīgu nodarījumu un to izdarīšanas paņēmienu izplatībā, kā arī atšķirīgās dažādu valstu ekonomiskās iespējās. Var prognozēt, ka arī nākotnē kriminālistikas attīstības process noritēs integrēti. Kā jauni attīstības virzieni kriminālistikā ir atklājumi, kas pamatoti uz jaunākajiem dabas un eksakto zinātņu atklājumiem un jaunapgūtajām tehnoloģijām; otrs attīstības virziens -jaunu līdzekļu, metožu un tehnoloģiju izmantošana kriminālistikai tradicionālo pēdu un citu pierādījumu atklāšanā, izpētē un izmantošanā.
2. Kriminālistikas attīstība Latvijā.
Kriminālistikas attīstība Latvijā g.k. ir saistīta ar zinātniskās tiesu ekspertīzes kabinetu, kuru atvēra 1921.g. pie tiesu palātas. Tā pirmais direktors ķīmijas profesors A. Kangers. 1925.g. to pārveidoja par Zinātniskās tiesu ekspertīzes institūtu ar četrām - ķīmiskās un fiziskās, bioloģiskās, tiesu medicīnas un fotogrāfiskās izmeklēšanas nodaļām. 1941.g. to iekļāva Iekšlietu Tautas komisariāta sistēmā. Vācu okupācijas laikā tas darbu atsāka un turpināja līdz 1944.g. 1946.g. pie republikas milicijas pārvaldes operatīvās daļas nodibināja zinātniski tehnisko grupu, uz kuras bāzes 1948.g. izveidoja Rīgas pilsētas milicijas pārvaldes zinātniski tehnisko nodaļu, kas vēlāk kļuva par LPSR IeM kriminālistikas centru. 1956.g. radīja bioloģisko laboratoriju. 1964.g. operatīvās tehnikas nodaļu. 1970.g. organizēja kino un foto laboratoriju, pārtikas produktu pētniecības laboratoriju un eksperimentālo darbnīcu. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Tiesu kriminālistikas centram ir radušās lielas materiālās problēmas tālākai zinātniskai un tehniskai attīstībai.
Izpratne par kriminālistikas priekšmetu radās 20.gs. 30.- 40. Gados un tā risinājās g.k. empīriskā materiāla uzkrāšanās un apkopošanās procesa līmenī. Tas kļuva par pamatu izveidot kriminālistiku par patstāvīgu zinātnes apakšnozari. Teorētiskā bāze radās vēlākā laika posmā. Nākamais kriminālistikas attīstības posms bija empīriskā materiāla apkopošanas periods. Tās laikā notika analīzes process - izmeklēšanas, tiesu un ekspertu prakses uzkrāšana un apkopošana. Mūsdienu kriminālistikas attīstības periods ir tās vispārīgās teorijas izstrādes un radīšanas laiks. Tas sevī ietvēra kriminālistikas priekšmeta, metožu, sistēmas un uzdevumu precizēšanu.
…
