Nobeigums
Vācu tiesību zinātnieks N. Horns tiesības definē šādi: tiesības ir valsts garantēto vispārīgo normu kopums cilvēku kopdzīves regulēšanai un starp cilvēkiem radušos konfliktu likvidēšanai ar nolēmumu palīdzību .
Rakstot darbu, ir gūta pārliecība, ka tieši šis apgalvojums atbilst situācijai mūsdienās Latvijas Republikā. Valsts sava tiesiskuma, drošības un kārtības nodrošināšanai ir izstrādājusi un pieņēmusi virkni likumu, kas nosaka šos principus un liek, lai arī piespiedu kārtā, bet sabiedrības locekļiem ievērot likumus. Tos, kas pārkāpj šos likumus, sauc likumā paredzētajā kartībā pie atbildības, un nav svarīgi kā tiek nosaukts sods - nosacīts vai reāls, sods par nodarījumu tiek piemērots, balstoties uz savāktajiem pierādījumiem lietā un tiek piemērots pamatojoties uz procesuālajām normām, ko arī nosaka likums. Tādejādi tiek ievēroti virkne principu, kas ietverti Satversmē un specialajās likuma normās – tiesiskuma, likumības un vienlīdzības principi, kā arī pats par sevi saprotams nevainīguma prezumpcijas princips.
Darbā tika analizēts kriminālprocesa jēdziens un divi tā pabeigšanas veidi un to īpatnības, kā arī tiesu praksē radušās situācijas piemērojot šos kriminālprocesa pabeigšanas veidus. Kriminālprocess ir veids kā noziedzīga nodarījuma kaitējumu vērsts par labu – tas ir darbību kopums, kas ļauj izmeklēt, pierādīt personas vainu un saukt pie atbildības, novērst materiālo kaitējumu un atlīdzināt sabiedrības priekšā morālo nodarījumu. Laika gaitā šis process ir attīstījies no nekontrolējama un nežēlīga, līdz morāles, tikumiskas, tiesiskas un vienlīdzības principu ievērojoša darbību procesa, ko kontrolē valstī speciāli izveidotas institūcijas un amatpersonas. Tiek nemitīgi veikti labojumi, lai šis process tiktu optimizēts un panākta lielāka efektivitāte, process tiek veikts, lai pēc iespējas mazāk iejauktos iesaistīto personu privāto tiesību ierobežošanā un personīgās dzīves aizskārumā. Svarīgi ir apzināties personas vainu un nodarīto kaitējumu un atrast veidu kā līdzsvarot sociālo taisnīgumu, un, ja nodarītais kaitējums ir minimāls, tad pareizs ir likumdevēja risinājums atlīdzināt kaitējumu materiālā – naudas izteiksmē vai piespiedu darbā sabiedrības labā.
…