| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Kriminālsods Latvijā | 4 |
| 1.1. | Kriminālsoda īss vēsturiskais apskats | 4 |
| 1.2. | Kriminālsodu saturs un būtība | 6 |
| 2. | Kriminālsods Eiropā | 8 |
| 2.1 | Eiropas standarti kriminālsodu izpildes jomā | 8 |
| 2.2. | Kriminālsods Eiropas valstu krimināllikumos | 10 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 12 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 13 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Darba rezultātā autors nonācis pie secinājuma, ka:
1. Kriminālsods ir pats smagākais sods, kuru var piespriest personai. Tas ir paredzēts par smagiem nodarījumiem. Šiem nodarījumiem ir jābūt noziedzīgiem un bīstami jāapdraud sabiedrībai svarīgas intereses.
2. Kriminālsodam ir raksturīgs piespiedu raksturs, kas izpaužas personas tiesību un brīvību atņemšanā.
3. Sodu sistēma Latvijā 20.gadsimta sākumā bija veidota pēc Anglijas parauga.
4. Kriminālsodu politikas mērķis ir nodrošināt efektīvu valsts reakciju uz noziedzīgiem nodarījumiem, nodrošināt atbilstību starp valsts vārdā piemē¬rojamo represiju un valsts un indivīdu interesēm, sekmēt personu tiesisku uzvedību un noziedzīgu nodarījumu novēršanu.
5. Latvijas kriminālsodu sistēma ir analoga citu Eiropas kontinentālo tiesību saimes valstu kriminālsodu sistēmām. Saskaņā ar likumu kriminālsodus iedala pamatsodos un papildsodos. Personai, kura ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, var piespriest tikai vienu pamatsodu. Ja tas ir piespriests kā pamatsods, to nevar piespriest papildus pie citiem sodiem. Savukārt, personu, kura ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, nevar sodīt, nepiespriežot viņai pamatsodu. Bez pamatsoda personai, kas ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, var piespriest vienu vai vairākus likumā norādītos papildsodus. Patstāvīgi tos piespriest nevar, bet tikai kopā ar pamatsodu.
6. Šobrīd visā pasaulē tiek piemērots plašs alternatīvo sodu klāsts. Brīvības atņemšanas aizvietošana ar citiem soda veidiem var būt trīs stadijās: pirmstiesas, iztiesāšanas un pēc daļējas soda izciešanas.
7. Eiropas Savienības dalībvalstīs probācijas dienestu pirmsākumi meklējami jau 19.gadsimtā, bet to funkcijas ievērojami paplašinājās šī gadsimta otrajā pusē, kad Ziemeļamerikā un Eiropā tika ieviesti jauni, ar brīvības atņemšanu nesaistīti sodi.
8. Latvijas, Kazahstānas, Baltkrievijas, Francijas, Vācijas, Šveices, Krievijas Federācijas, Kazahstānas Republikas, Dānijas un Spānijas kriminālaja likumdošana paredzē ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām pie attiecīgiem apstākļiem piemērot šo sodu nosacīti, atlikt tā izpildi vai nosacīti atbrīvot no soda. Atšķirība ir tikai apstāklī – uz cik ilgu laiku noteikta brīvības atņemšana.
…
Kriminālsods ir piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā uzliek personai, kas ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Personai, kas pārkāpj likumu ir pienākums stāties tiesas priekšā par izdarīto likumpārkāpumu, tajā skaitā arī par noziedzīga nodarījuma veikšanu. Kriminālsods ir valsts piespiedu līdzeklis, kuru tiesa Krimināllikuma ietvaros valsts vārdā piespriež personai, kas ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Kriminālsods izpaužās nodarījuma negatīvā novērtējumā un personai piederošo tiesību ierobežošanā vai atņemšanā
- Eiropas līguma stāšanās spēkā un ar to saistītās problēmas
- Kriminālsodu evolūcija Eiropas valstīs
- Krimināltiesības Seno Austrumu valstīs - Indijā, Ķīnā
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Eiropas Savienības galvenie mērķi un to sasniegšanas līdzekļi
Реферат для университета18
-
Krimināltiesību evolūcija Baltijas novadā no 13. līdz 18.gs.
Реферат для университета24
Оцененный! -
Tiesību uz īpašumu konstitucionālā aizsardzība Eiropas valstīs
Реферат для университета38
Оцененный! -
Valsts galvas pilnvaru laiks Eiropas valstīs
Реферат для университета10
-
Eiropas tiesībās. Eiropas savienības monetārā politika
Реферат для университета12

