Kriminālsodu politika. Jēdziens un atsevišķi praktiskie aspekti

NOBEIGUMS
Nobeigumā par to, kas ir tie kritēriji, kas dod pamatu uzskatīt, ka kriminālsodu politika ir sasniegusi savu mērķi. Jāņem vērā, ka noziedzība ir vienmēr un visur esoša. Tādēļ laba kriminālsodu politika varētu būt tā, kas reaģē uz aktuālajiem jautājumiem - sabiedrības reakciju uz sodiem par atsevišķiem noziedzīgiem nodarījumiem, laika periodā dominējošo noziegumu veidu apkarošana u.tml.
Kritēriji soda noteikšanai kontekstā ar likumā noteikto soda mērķi rada jaunus jautājumus – cik liela ir tiesnešu izpratne par resocializācijas pasākumiem un par to, kas var ietekmēt personas, kas tiek saukta pie kriminālatbildības, lēmumu turpmāk neizdarīt noziedzīgus nodarījumus; vai šie kritēriji būtu atzīstami par neveiksmīgu kriminālsoda mērķa kritēriju; vai šie divi mērķi (resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas) nav nosakāmi citas institūcijas kompetencē. Likuma “Par tiesu varu” 6.pantā noteikts, ka Krimināllietās tiesu spriež tiesa, izskatot un izlemjot tiesas sēdēs pret personām celto apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgās personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nosakot tām sodu.17 Iespējams, ka tā ir neuzmanības kļūda, strādājot ar tik apjomīgu plānoto likuma grozījumu priekšlikumu. Tādējādi būtu jāpārvērtē šā brīža spēkā esošā tiesiskā regulējuma atbilstība Kriminālsodu politikas koncepcijas saturam un mērķim.…