SECINĀJUMI
Atzīstot KL iestrādāto pamatnostādņu pozitīvo nozīmi krimināltiesību attīstībā un praktisko uzdevumu risināšanā noziedzības apkarošanā, izvērtējot lielās izmaiņas KL pēc tā spēkā stāšanās un krimināltiesību teorijas jaunās nostādnes, domāju, ka ir vajadzība izstādāt Krimināllikumu jaunā redakcijā, saglabājot spēkā esošās likuma galvenās teorētiskās un praktiskās izmantošanas nostādnes, jo noziegumi ir ikdienas parādība, un tāpēc ne uz mirkli nav iespējams pārtraukt krimināltiesības un noziedznieku sodīšanu. Jāatzīst tomēr, ka krimināltiesības ļoti straujiem soļiem attīstās un jaunās metodes, kas rodas, lai uzlabotu cilvēku dzīvi un labklājību, nedrīkst pamest novārtā. Mūsdienās notiek dinamisks krimināllikuma attīstības process, kā rezultātā likums tiek papildināts ar jauniem noziedzīgu nodarījumu sastāviem, vai arī tiek grozīti jau esošie likumi. Krimināltiesības ieņem īpašu vietu tiesību vēsturē, kas Latvijai palīdz attīstīties un kļūt labākai, kā arī veidojot savu personīgo valsts identitāti.
Jāatzīst, ka pēdējā laikā ļoti daudz diskusijas notiek par Krimināllikumā noteikto sodu par netiklām darbībām ar nepilngadīgajiem, kas izpaužas kā pārāk mīkstu sodu noteikšana personām, kas tiek notiesāti par iepriekšminēto aizliegto darbību. Sabiedrībā tiek apspriesta un arī komunicējot ar cilvēkiem, kuri ir tuvu izpratnei par tiesībām Latvijā, ir nācies dzirdēt ļoti skarbus un radikālus izteicienus un viedokļus par to, kāpēc Latvijā ir tik mīksti sodi? Un par to, kādiem ir jābūt atbilstošiem soda mēriem par laupīšanām, zādzībām, slepkavībām utt., kas nozīmē tikai to, ka vairums izglītoti cilvēki atbalsta lielākus sodus, bet kā mēs redzam, gandrīz ar katriem grozījumiem Krimināllikumā sodi paliek aizvien mīkstāki, un pats galvenais jautājums ir – kāpēc? Atbilde pēc manām domām ir ļoti vienkārša, jo Latvijai ir raksturīga – nauda. Jo, lai noziedznieku turētu ieslodzījumā, tas prasa samērā lielu valsts budžeta izdevumus, jo noziedzniekus ir jānodrošina ar ēdienu, apģērbu, siltumu, medicīnas aprūpi utt. …