Kriminoloģija. Recidīvista personība

Jēdziens “recidīvs” ir cēlies no latīņu izcelsmes termina – “recidivus”, kas nozīmē atgriešanos. Operējot ar jēdzienu – recidīvs, ir nepieciešams konstatēt, ka kaut kāda parādība vai fakts ir atkārtojies*.
Kriminoloģijas izpratnē, recidīvus noziegumus izdara redcidīvisti, tas ir, personas, kuras agrāk jau ir sauktas pie kriminālatbildības par analoga nozieguma izdarīšanu un neskatoties uz saņemto sodu izdara tos pašus noziegumus no jauna.
Jāņem vērā, ka recidīvists, kā noziedznieks no kriminoloģijas viedokļa ir persona, kura izdara atkārtoti noziedzīgus nodarījumus neatkarīgi no tā, vai sods par iepriekšējām sodamībām ir dzēsts, vai noņemts, vai arī personai sods netika piespriests vispār. Kriminoloģijā par recidīvistiem tiek uzskatīts krietni plašāks personu loks nekā krimināltiesībās.
Kriminoloģija recidīvo noziedzību, recidīvista personību pēta, kā atsevišķu sadaļu. Jāpiekrīt, ka recidīvists (kriminoloģijas skatījumā) ir daudz bīstamāks noziedznieks nekā persona, kura agrāk nav bijusi notiesāta. Ja recidīvists atsāk noziedzīgo darbību, daudzos gadījumos, nav nekādas garantijas, ka viņš to nākotnē pārtrauks.
Skatoties no psiholoģiskā viedokļa, recidīvistu no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas neattur pat piemērotā soda sankcija. Noskaidrojot, kas ir recidīvists, analizējot recidīvista personību ir jāpievērš uzmanība, kādi faktori ir stimulējuši atsākt noziedzīgo darbību, kādi sociālie apstākļi noved pie recidīva, kādi pasākumi būtu veicami, lai novērstu recidīvu.…