Kristietība kā jauns pasaules skatījums

Romas nozīmi Eiropas un pasaules kultūras vēsturē ir grūti novērtēt par augstu. No Romas valodas - latīņu valodas - nāk vārda "civilizācija" sakne, kas apzīmē cilvēku kopdzīves pilsonisko pamatu izveidošanu un izvēršanu. Antīkā pasaule kopumā un kristietība ir Eiropas civilizācijas stūrakmeņi, mūsdienu sabiedrības izcelsmes avots. A. Franss rakstīja: "Roma nav mirusi, jo tā dzīvo mūsos." Un tas ir ne tikai tāpēc, ka arvien jaunas paaudzes un laikmeti ir mantojuši romiešu sasniegumus mākslā, izglītībā, amatniecībā, literatūrā u.c. Senās Romas nozīme mūsdienu civilizācijai ir daudz lielāka. Roma ir tās sakņu sistēma, jo pasaules vēsture lielā mērā ir romiešu izveidotā pamata paplašināšana un nostiprināšana, un tajā pirmo reizi bija realizēta iespēja izveidot vienotu civilizācijas pasauli, kas iekļāva sevī lielāko daļu no tajā laikā pazīstamajām zemēm un tautām. Romas impērija bija pirmais mēģinājums apvienot cilvēkus ar valsts institūcijas palīdzību, paužot cilvēces vienības ideju nevis tikumiskā aspektā kā visu paaudžu vienlīdzību Dieva priekšā, bet uzsverot domu par sabiedrību kā vienotu veselumu arī juridiski politiskajā un ekonomiskajā ziņā. To savā vēstures un pasaules izpratnes koncepcijā uztvēra kristietība. Ne velti Dievs ar apustuļa Pāvila starpniecību savu baznīcu nodibināja šajā Visuma centrā - vēsture mainīja savu veidolu, bet saglabāja vienību pasaules attīstībā. Roma kļuva par vēstures nepārtrauktības simbolu.
…