Šis apbrīnojami inteliģentais un cītīgais, gaišais cilvēks dzimis 1747.gada 6. decembrī (pēc jaunā stila) Kēnigsbergā aldara ģimenē. Kristofs mācījās dzimtās pilsētas domskolā, no 1764. līdz 1767. gadam. Kristofs pēc studijām 1767.gadā pārcēlās uz Vidzemi. Atbraucis uz Vidzemi, strādāja par mājskolotāju kādā Rīgas vācu pilsoņu ģimenē. Pēc neprecīziem datiem ir pamats domāt, ka tieši nākamo četru piecu gadu laikā viņš iemācījies latviešu valodu, kas bija nepieciešama, lai varētu būt par mācītāju laukos.
Apgaismes idejas un brāļa ietekme viņu pamudināja saistīties ar Rīgas vācu inteliģentu grupu. Viņi šajā grupā lasīja jaunāko literatūru, studēja dažādas zinātnes, nodarbojās ar ''daiļajām mākslām'', krāja senatnes vērtības, mēģināja pārorganizēt Rīgas pilsētas bibliotēku par īstu kultūras centru. Šajā inteliģentu pulciņā bija interese par nomākto latviešu dzimtļaužu garīgo dzīvi. to apliecina Hardera interese par latviešu folkloru.
Harders 1772.gadā aizgāja par mācītāju uz Rubeni - vismazāko Vidzemes draudzi. Citi mācītāji vairākkārt mainīja draudzes, meklēdami ienesīgākas, turpretī Harders palika Rubenē visu mūžu - 45 gadus. Znots mācītājs Arnolds Vellings par Kristofu Harderu izteicies: ''Pats Harders esot bijis augumā neliels, domīgs klusētājs, taču baznīcā - teicams runātājs.
1787.gadā Kristofs Harders apprecēja Katrīnu Elizabeti Bloku.
1781.gadā Harders ar Budbergu Ķiegaļu muižā ierīkoja grāmatu spiestuvi. Sākumā spiestuve esot bijusi trūcīga, iespieddarbi ir bijuši nekvalitatīvi, iespiedpapīrs ir bijis biezs un rupjš. Savām grāmatām Harders parasti noteica zemākas cenas nekā Rīgas iespiedēji un iesējēji. Ienākumus par grāmatām viņš nodeva nabagu pabalstīšanai. Šis cēlais žests atkal pierāda, ka Harders ir bijis cēls izpalīdzīgs un ar skaidru galvu domājošs, nesavtīgs cilvēks. Harders drukāja gandrīz vienīgi zemniekiem, turklāt laicīga satura izglītojošas grāmatas. …
