Kritiskā domāšana ir prāta process, kura laikā tiek analizēta un vērtēta informācija. Attiecīgā informācija var tikt savākta no pieredzes, novērojumiem vai komunikācijas. Kritiskā domāšana bāzējas uz intelektuālām vērtībām, kas ietvertu sekojošas īpašības: domu skaidrība, precizitāte, akurātums, pamatotība, pilnīgums un godīgums. [3]
"Kritiskā domāšana ir process, kura mērķis ir pieņemt saprātīgus lēmumus par to, ko uzskatīt par pareizu un ko darīt." (Roberts H. Ennis)
"Kritiskā domāšana ir kognitīvo tehniku jeb stratēģiju izmantošana, kuri palielina iespējamā rezultāta sasniegšanas iespējamību. Tas ir tāds domāšanas tips, kuru izmanto, lai risinātu uzdevumus, formulētu secinājumus, novērtētu iespējas un pieņemtu lēmumus… Kad mēs domājam kritiski, mēs vērtējam savu domāšanas procesu rezultātus - cik pareizs ir mūsu pieņemtais lēmums vai arī cik veiksmīgi esam atrisinājuši problēmu. Kritiskā domāšana ietver arī paša domāšanas procesa (spriešanas gaitas, kas novedusi līdz secinājumiem, vai arī to faktoru, kuri tika ņemti vērā, pieņemot lēmumu) izvērtēšanu." (D. Halperna, )
"Kritiskā domāšana ir domāšana, kas veicina spriešanu, jo balstās kritērijos, ir paškorektīva un kontekstu vērā ņemoša." (M. Lipmans )
Kritiskās domāšanas definīciju ir tieši tik daudz, cik autoru ir pievērsušies šīs tēmas analīzei, t.i., ļoti daudz, jo šis kvalitatīvās jeb augsti organizētās domāšanas komponents mūsdienu izglītības teorijās tiek uzskatīts par vienu no būtiskākajiem izglītības mērķiem un instrumentiem. Tādēļ, lai noskaidrotu, ko tad slēpj šis jēdziens, nepietiek ar vienu definīciju, bet jāņem talkā kritiska attieksme un jālūko saprast konteksts, kurā pedagogi un psihologi domā par to. [ 4 ]…
