Nobeigums
Pēc manām domām, katram cilvēkam būtu jāapzinās rasisma bīstamību, jo tā ir diezgan nopietna problēma un cietēji var arī būt pat paši latvieši, kuri nejauša iemesla dēļ pagadījušies netālu. Traģiski notikumi spēj mainīt cilvēka domāšanas veidu un uzskatus, bet citiem tie ir vienaldzīgi draudi ir lielāki, nekā mēs iedomājamies, jo Eiropa atrodas lielu pārmaiņu procesā. Daudz ļaužu apceļo dažādas valstis, vienlaikus mums ir lielas problēmas ar terorismu un terorisms asociējas ar ļaudīm, kas pieder citai etniskai grupai, citai reliģijai un kuri izskatās citādi.
Ksenofobiju raksturo cilvēka nošķīrums, pamatojoties uz īpašībām, kas nav atkarīgas no viņa personības, bet gan no kolektīvās piederības. Tomēr mums vienam par otru jādomā kā cilvēkam par cilvēku, neatkarīgi no grupas, kurai mēs piederam, jo ksenofobija rodas tad, kad ļaudis nezina, nesaprot un baidās no nezināmā. Mēdz uzskatīt, ka ksenofobija ir iedzimta cilvēces raksturīpašība, taču vienlaikus tā ir visnecilvēcīgākā īpašība. Es uzskatu, ka ir svarīgi Latvijā sākt ksenofobijas diskusijas valsts līmenī pirms šīs parādības vēl ir izplatījušās mūsu valstī. Latvija tradicionāli bijusi "drošs patvērums" dažādām minoritātēm, taču arī Latvijas sabiedrībā vērojams "neiecietības vīruss", kuru var ierobežot ar sistemātisku nevalstisko organizāciju un ES institūciju darbu.
…